Griezumā pa nozarēm precizētie dati apstiprina jau līdz šim vērojamās tendences. Izaugsmi uzrāda rūpniecības nozare un lauksaimniecība, kuru attīstību virza galvenokārt orientēšanās uz eksportu. Tāpat kāpumu uzrāda transporta un sakaru nozare. Šo kāpumu nodrošina gan telekomunikāciju nozaru labais veikums, gan arī tranzīta nozares aktivizēšanās. Tranzīta joma aktivizējas līdz ar starptautiskās tirdzniecības atdzīvošanos. Lielu kāpumu piedzīvo autotransporta pārvadājumi, tajā pašā laikā ostu veikums atpaliek no pērnā gada rādītājiem. Minimāls pieaugums vērojams tirdzniecībā, kas trešajā ceturksnī var nostiprināties.

Lielākais kritums joprojām ir būvniecības nozarē (-35.3%), kam seko valsts pārvalde (-12.5%) un finanšu sektors (-12.2%). Finanšu sektora zaudējumi turpina mazināties, kas turpmākajos ceturkšņos mazinās negatīvo ietekmi uz IKP. Tomēr būvniecības nozare un gaidāmais fiskālais konsolidācijas process nozīmē, ka arī valsts pārvalde būs tie sektori, kur kritums saglabāsies ilgāk. Kritums tuvu nullei komercpakalpojumos norāda, ka kritums šajā nozarē ir beidzies un jau nākamajā ceturksnī šis sektors uzrādīs pieaugumu. Tāpat ekonomikas nostiprināšanās kaimiņvalstīs roku rokā ar veiksmīgu mārketingu var nodrošināt, ka arī tūrisma nozare var turpināt atkopties.

Privātais patēriņš stabilizējas un izrāda pieauguma tendenci, tādēļ turpmākajos ceturkšņos tas jau gada griezumā varētu ieiet nelielos plusos. Rūpniecības aktivizēšanās, kā arī citi blakusfaktori veicinājuši importa pieaugumu, kas noēd eksporta pozitīvo ietekmi. Valdības patēriņa attīstību nākamajos ceturkšņos vēl pāragri prognozēt. To noteiks gan budžeta izpilde, kas astoņos mēnešos uzrāda plāna pārsniegšanu par 1.5%, gan citi faktori. Ja budžets turpinās pildīties tikpat veiksmīgi, tad tas uz gada beigām var pastiprināt jaunās valdības vēlmi un iespējas palielināt valsts tēriņus, kas gan lielā mērā notiks šā vai tā. Neskaidrība ap vēlēšanu rezultātiem un attiecīgi publisko finanšu stabilizācijas pasākumiem saglabās ietekmi arī uz investīciju un biznesa vides attīstību. Tādēļ kritums bruto pamatkapitāla veidošanā turpmākajos ceturkšņos saglabāsies.

Neskatoties uz to, ka Lietuva un Igaunija ir aizsteigušās pa priekšu un 2.ceturksnī jau uzrāda pieaugumu, Latvija niecīgu pieaugumu, iespējams, varētu sagaidīt trešajā ceturksnī. Pārliecinošākus rādītājus redzēsim pēdējā ceturksnī.

Tomēr kopumā attīstība nenotiks strauji un tas būs vairāku gadu jautājums, līdz ekonomika sasniegs augstumus, no kuriem tā sāka lejupslīdi.