Patēriņa cenas augustā krita nedaudz straujāk, nekā prognozēts, bet kopumā lielus pārsteigumus nesagādāja, teikts Swedbank vecākās ekonomistes Lijas Strašunas komentārā. Vislielākā ietekme uz patēriņa cenu indeksa (PCI) kritumu, protams, bija augļu un dārzeņu sezonālajam cenu kritumam. Samazinājās arī degvielas, mājokļa iekārtas, apģērbu un apavu cenas. Pakalpojumu cenas kopumā bija stabilas, jo tarifu sadārdzinājums mājoklim kompensēja dažu citu pakalpojumu cenu kritumu (piem., atpūtai un kultūrai, viesnīcai un restorāniem).
Prognozējams, ka jau septembrī atgriezīsimies pie gada inflācijas, lai gan gadā vidēji cenas vēl arvien būs zemākas nekā pērn. Diemžēl rudenī gaidāms pārtikas cenu pieaugums, izjutīsim arī augstākus apkures rēķinus, kas vairāk ietekmēs mazturīgus iedzīvotājus. Pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu sadārdzinājums varētu mazināt pārējo patēriņu, jo citām lietām pāri paliks mazāk naudas. Tas varētu nedaudz bremzēt dažu preču un pakalpojumu cenu kāpumu.
Par mazu inflāciju valstī nav jāuztraucas, tā ir pat veselīgāka nekā deflācija – uzņēmumiem tas palīdz kāpināt apgrozījumu, un, ja izmaksas pieaug mazāk nekā cenas, tas ir viņiem labvēlīgi. Valdībai tas palīdz palielināt nodokļu ieņēmumus. Inflācijai iestājoties, ir arī vieglāk tikt galā ar iepriekš uzkrāto parādsaistību dzēšanu. Tomēr būtu ieteicams mazināt cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mazturīgo iedzīvotāju pirktspēju – piem., veicināt konkurenci, kas mazinātu iespējas palielināt cenas, mazināt slogu uz iedzīvotāju ienākumiem, vismaz būtiski palielinot neapliekamo minimumu, veicināt jaunu darba vietu radīšanu utt.
GBP
RUB
USD
