Optimisma pamatā - izsniegtās būvatļaujas

Tomēr analītiķis saglabā arī piesardzību, norādot, ka šī nozare ir ļoti svārstīga pa ceturkšņiem, jo īpaši apstākļos, kad tās apjoms ir krasi samazinājies un liela ir atsevišķu projektu ietekme.

"Tālākas nākotnes perspektīvas gan nepārprotami ir labas. Kritums gada griezumā joprojām bijis ļoti liels, taču izsniegto būvatļauju apjoms kvadrātmetru izteiksmē sācis pieaugt," par tendencēm būvniecībā stāsta Strautiņš.

Viņaprāt, ziņas no atsevišķu dzīvojamo māju projektu īstenotājiem par dažu apturēto projektu atsākšanu ir vēl viens signāls, ka korekcija arī dzīvojamo māju būvniecībā tuvojas beigām.

Dzīvības pazīmes manāmas arī ražošanas ēku sektorā

Arī rūpniecības ēku celtniecībā nākotnē varot gaidīt pieaugumu, jo kāpj šī tipa ēku būvniecības atļauju skaits - par 32% pret gada otro ceturksni pērn un par 60% pret šī gada pirmo ceturksni.

"Tā ir laba ziņa gan būvniecības, gan rūpniecības nozarei. Šāda tipa ēkas ir lieli objekti, un tas tātad palielinās celtniecības uzņēmumu apgrozījumu. Šāda tendence arī liek domāt, ka rūpniecības izaugsme pēc šobrīd neizmantoto jaudu apgūšanas neapstāsies," norāda analītiķis.

Par apmēram piekto daļu samazinājusies transporta infrastruktūras objektu celtniecība. Ievērojot, ka Eiropas Savienības fondu apguve pašlaik ir pieauguma fāzē, arī šeit perspektīvas ir labas, taču vienmēr var gadīties, ka kāda liela objekta virzība kavējas, piemēram, tiesāšanās par iepirkuma rezultātiem dēļ, un tas var spēcīgi iespaidot kopējos rezultātus, uzskata eksperts.

Gada laikā būvniecības apjoms krities par 19%

"Nozare.lv" jau rakstīja, ka 2010.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 19,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tajā skaitā ēku būvniecības apjoms otrajā ceturksnī samazinājies par 26,7%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms palielinājies par 7,7%.

Faktiskajās cenās būvniecības apjoms 2010.gada otrajā ceturksnī bija 174 miljoni latu, bet šī gada pirmajā pusgadā tas bija 281,1 miljons latu.

Gada otrajā ceturksnī šosejas, ielas, ceļi, lidlauki, skrejceļi, dzelzceļa līnijas būvētas par 34,3 miljoniem latu, tilti un tuneļi par 17,1 miljonu latu, maģistrālie cauruļvadi, komunikācijas līnijas un spēka līnijas par 13,5 miljoniem latu, administratīvās ēkas par 12,2 miljoniem latu, skolas, universitātes un zinātniskās pētniecības ēkas par 9,7 miljoniem latu, bet dzīvojamās ēkas par 9,5 miljoniem latu.

2010.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 35,3%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms sarucis par 36,7%, inženierbūvju - par 34,5%.

Vislielākais būvniecības un remontdarbu samazinājums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju un vietējo cauruļvadu un kabeļu līniju būvniecībā - attiecīgi par 91,1% un 83,6%. Savukārt būvniecības apjomi pieauguši tikai skolu un bērnudārzu būvniecībā - par 14,2%.

2010.gada pirmajā pusgadā būvniecības produkcijas apjomi (rēķinot salīdzināmajās cenās), salīdzinot ar 2009.gada pirmo pusgadu, samazinājušies par 38,3%.Tai skaitā ēku būvniecības apjomi sarukuši par 37,1%, inženierbūvju būvniecība - par 39,3%.