Kredītņēmēju apvienības viedoklis:

„Pēdējās dienās medijos tiek aktīvi diskutēts par to, kuram būs izdevīgs jaunais maksātnespējas likums. Lai nenovirzītu sabiedrisko domu no būtības un pārtrauktu šķelt sabiedrību, gribam atgādināt, ka strīdus ābols ir tikai un vienīgi divi likuma punkti, kas atšķiras saeimas 2. un 3. lasījumā pieņemtajās redakcijās,” uzsvēris Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

"Gan vēstulē Latvijas Valsts prezidentam, gan medijos izplatītajos paziņojumos Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) norāda, ka Saeimā 2. lasījumā pieņemtais maksātnespējas likumprojekts apmierināja visas iesaistītās puses. Pēc šā lasījuma deputāti iesniedza savas izmaiņas, un būtiskākās atšķirības pēc 3. lasījuma ir šādas:

1) fiziskās personas maksātnespējas procesa ilgums tika samazināts no 4 gadiem līdz 2 gadiem, lai kredītņēmējs var pēc iespējas ātrāk atgriezties ekonomiskajā apritē. Faktiskais procesa ilgums būtu 8 mēneši kredītņēmēja mantas pārdošanai un 2 gadi parādsaistību dzēšanai – kopā 2 gadi 8 mēneši;

2) tika atstāta saskaņotā redakcija, ka kredītņēmējam ir jāmaksā kreditoriem ik mēnesi 30% no saviem ienākumiem saistību dzēšanai, taču tika noņemts 180,00 latu ik mēneša obligātais maksājums kreditoriem, kas ir loģisks lēmums - tādējādi maksātnespējas procesam varētu kvalificēties arī cilvēki ar vidējiem ienākumiem (alga līdz 250,00 Ls/mēnesī). Šādi ikmēneša ienākumi pēc Latvijas Centrālās statistikas datiem šobrīd valstī ir apm. 70% iedzīvotāju."

"Jautājums – kam ir domāts maksātnespējas likums?

Likumprojekts jaunajā redakcijā paredz ātru aktīvu pāriešanu kreditoru īpašumā un gandrīz ikvienam pieejamu bankrota procesu,

kas ir tiešā pretrunā ar nekustamo īpašumu pārpircēju interesēm. Kā zināms, viņi cerēja uz cenu pieaugumu nākotnē, pārdodot īpašumu pēc iespējas vēlāk un nopelnot vairāk. Tātad jaunais likums šādiem cilvēkiem nav izdevīgs – visi īpašumi tiek pārdoti 6 mēnešu laikā.

Turklāt likumā ir iestrādāti vairāki ierobežojumi negodprātīgiem nekustamo īpašumu pārpircējiem, kas viņiem neļautu klasificēties maksātnespējas procesam,” uzsvēris Gorenko.

„Tādējādi, pirmkārt, LKA arguments par jaunā likuma izdevīgumu „šauram interešu lokam” neiztur kritiku, otrkārt, tieši šādiem cilvēkiem šobrīd ir juridiskas zināšanas un resursi, lai esošo maksātnespējas procesu izietu. Ir sajūta, ka bankas atbalsta „šaura interešu loka” cilvēkus, kas pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem ir niecīgs procents, bet neļauj juridiski bankrotēt tiem, kas faktiski jau ir bankrotējuši," paudis Gorenko.

Viņš turpinājis: „Ņemot vērā LKA izvērsto PR kampaņu ar nolūku sašķelt sabiedrību, varam secināt, ka asociācija nevēlas, lai Latvijas pilsoņu labklājība pieaugtu, bet vēlas paturēt kontroli par Latvijas iedzīvotājiem, valsts cenu veidošanas politiku un Latvijas tautsaimniecību kopumā."

„Mūsuprāt, LKA baidās, ka cilvēkiem būs reāls juridisks instruments sarunās ar bankām un tās būs spiestas nākt pretī kredītņēmējiem un reāli, abpusēji saprotami, restrukturizēt kredītus.”

Banku viedoklis:

Savukārt LKA asociācijas vadītājs Teodors Tverijons izteicies, ka Saeimas pieņemtais Maksātnespējas likums sagraus kreditēšanas vidi.  Viņš uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kāds būs šis likums, bankas to pildīs. Taču, ja tiks sabojāta kreditēšanas vide, tas skars visus. Jaunpieņemtās normas ietekmēs arī mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Izsniegtās ķīlas uzņēmumam vairs nebūs tik spēcīgas, līdz ar to bankas kredītus vairs neizsniegs, jo vienkārši nevarēs to darīt.

"Swedbank" valdes locekle Oksana Sivokobiļska šorīt intervijā Latvijas radio izteicās, ka visām ar likumu saistītajām pusēm esot vienots viedoklis, ka šim likumam jāaizsargā labticīgie kredītņēmēji, nevis "trekno" gadu spekulanti. Viņa pauda viedokli, ka likumā vajadzētu iestrādāt būtiskas atšķirības abu šo aizņēmēju grupu aizsardzībā.

  Spekulantiem bankrota procedūru vajadzētu noteikt divas reizes garāku nekā labticīgajiem kredītņēmējiem.

Viņa pauda atbalstu likumā ietvertajai vieglajai un ātrajai bankrota procedūrai labticīgajiem kredītņēmējiem, taču tādu to nevajadzētu piemērot spekulantiem. Kredītņēmēji vienam mājoklim līdz 100 000 latu būtu jānodala.

Ja tomēr arī otrreizējā likuma caurlūkošanā tiktu pieņemta daudz diskutētā likuma redakcija, kas nenodala labticīgos kredītņēmējus no spekulantiem, tas būtu vērtējams kā nekvalitatīvs likums un apgrūtinātu tautsaimniecības attīstību, Sivokobiļska brīdināja. Viņa neticot, ka šajos laikos, īpaši pirms vēlēšanām, deputāti nenodalītu abas aizņēmēju grupas.