Trešā daļa cilvēku neapsver kādas lielākas lietas iegādi. "Swedbank" prezentētie aptauju dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri nedomā pirkt nevienu lielāku preci vai pakalpojumu.
Savukārt no tiem aptaujātajiem, kuri tomēr plāno kaut ko lielāku iegādāties, visbiežāk minēta nekustamā īpašuma remonts un renovācija. Šo ieceri jūnijā apsvēruši 22% aptaujātie, bet divus gadus iepriekš - 16%.
Pirms diviem gadiem vairāk cilvēku - 15% aptaujāto - vēlējās iegādāties savu nekustamo īpašumu. Patlaban šādu vēlmi izteikušo ļaužu skaits aptaujā nokrities līdz 8%.
Kā labu tendenci aptaujās "Swedbank" valdes locekle Oksana Sivokobiļska minēja to, ka ievērojami samazinājies neizlēmušo cilvēku īpatsvars - 2008.gadā par lielākiem pirkumiem konkrēti nevarēja atbildēt 21% aptaujāto, bet šogad tikai 8%.
Banka uzskata, ka
iedzīvotāji kļuvuši racionālāki, arī izvērtējot tādu lielu pirkumu veikšanu kā nekustamā īpašuma iegāde.
"Iedzīvotāju atbildes par pieprasījumu rāda, ka šobrīd lielākā daļa jeb 43% aptaujāto savas iespējas aizņemties vērtē atbildīgi, norādot, ka nejūtas pietiekami droši par nākotnes ienākumiem, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības," bankā klāstīja.
Savukārt katrs desmitais aptaujātais 910%) norādījis, ka saņemt mājokļa kredītu šobrīd nebūtu problēmu, jo ienākumi ir pietiekami augsti un tiek saņemti oficiāli. Savukārt 3% aptaujāto atzinuši, ka ienākumi ir pietiekami augsti, taču tiek saņemti daļēji neoficiāli, kas šobrīd liedz saņemt kredītu.
Foto: Publicitātes foto
Par latu pārtiku nepērk
Portāls TVNET jau rakstījis, ka pēdējā laikā mainījušies arī cilvēku paradumi pērkot pārtiku. TVNET un "Snapshots" aptaujā iepriekš liela daļa - 39% cilvēku - atzina, ka vienā reizē par pārtikas produktiem parasti maksā piecus līdz desmit latus. Ļaudis aptaujā atklāja, ka kopumā summas par pārtiku reti mēdz būt lielākas par 20 latiem. Savukārt par latu vai diviem pārtiku izdodas iegādāties tikai nelielai daļai pircēju.
GBP
RUB
USD
