Tikai pēc tam Latvija varētu apsvērt iespējas palielināt nodokļus, lai nodrošinātu budžeta deficīta samazināšanu nepieciešamajā apjomā.

"Mēs neprasām palielināt nodokļus, bet gan lai visi tos maksātu," klāstīja Džudiče. Ēnu ekonomikas apkarošanai jābūt Latvijas valdības prioritātei, viņš uzsvēra un piebilda, ka pašreizējā valdība jau ir pievērsusi šim jautājumam pienācīgu uzmanību, turklāt jācer, ka to turpinās arī jaunā valdība pēc Saeimas vēlēšanām.

Aizdevēji iesaka aktīvāk cīnīties ar ēnu ekonomiku

Tomēr tikai ar šādi gūtajiem ienākumiem varētu nepietikt, jo plānotais konsolidācijas apmērs ir liels, klāstīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis.

Šādā gadījumā jāidentificē visas iespējas samazināt budžeta izdevumus,

Savukārt tikai pēc tam, ja ar iepriekš minētajiem instrumentiem netiek sasniegts nepieciešamais konsolidācijas apmērs, jāapsver iespējas celt nodokļus, teica Džudiče. Viņš norādīja, ka variācijas iespēju, kurus nodokļus izmainīt un kā to darīt, ir ļoti daudz, tostarp nodokļu slogu var padarīt progresīvāku.

Turklāt būtu nepareizi valdībai kādas no iespējām pilnībā izslēgt, neizpētot ieguvumus, ko no tām var gūt, taču,

lai paaugstinātu valsts konkurētspēju, jācenšas nodokļu slogu pārnest no darbaspēka uz īpašumu,

Latvija jāpadara iedzīvotājiem pievilcīga

Kā vienu no problēmām, kas Latvijai būtu jārisina, Džudiče minēja arī emigrāciju, kas valstij rada būtiskas izmaksas. Viņš pauda viedokli, ka Latvija jāpadara iedzīvotājiem pievilcīga, turklāt būtu jāveicina jaunas uzņēmējdarbības iniciatīvas, lai nepieļautu gudrāko un aktīvāko iedzīvotāju aizbraukšanu.

Kopumā Latvijas līdz šim paveikto ekonomikas stabilizēšanai EK pārstāvis vērtēja ļoti atzinīgi, tomēr apliecināja - nepieciešams rūpīgi strādāt arī turpmāk, lai parādītu visai pasaulei to, ka Latvijā situācija ir stabila un uzlabojas. Viņš īpaši atzīmēja Latvijas izdarīto ES fondu apguvē, kas veido būtiskus ieguldījumus nākotnei.

Džudiče arī atkārtoti norādīja, ka jau līdz vēlēšanām valdībai jāsagatavo spēcīgs pamats nākamā gada budžetam, lai jaunajai valdībai būtu, uz kā balstīties. Tomēr nebūtu pareizi noteikt kādu konkrētu termiņu, līdz kuram šai valdībai jāiesniedz jau gatavs budžeta projekts, viņš sacīja un pauda cerību, ka priekšvēlēšanu laiks netraucēs budžeta rāmju veidošanai.

Latvijai jāmazina izdevumi 395 - 440 miljonu robežās

Patlaban nākamā gada budžeta konsolidācijas apmērs noteikts pietiekami plašā amplitūdā - 395 līdz 440 miljoni latu. Precīzu skaitli iecerēts paziņot nākamās starptautisko aizdevēju pārskata misijas laikā, kura ieplānota rudenī, pastāstīja Džudiče. Viņš informēja, ka konkrēts misijas norises laiks vēl nav noteikts, tāpēc arī nav zināms, vai tā notiks pirms vai pēc vēlēšanām.

Jau vēstīts, ka starptautisko aizdevēju pārskata misija Latvijā norisinājās kopš 19.maija. Tās laikā tika izvērtēta Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas un ar aizdevējiem noslēgto vienošanos izpilde.

Latvija 2008.gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu - šie līdzekļi ir paredzēti galvenokārt budžeta deficīta segšanai un banku sektora stabilizācijai. Finanšu ministrijas informācija liecina, ka Latvija 2009.gadā no Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda saņēmusi trīs miljardus eiro. 2010.gadā kopumā no abiem aizdevējiem plānots saņemt 1,6 miljardus eiro.