Aprīlī salīdzinājumā ar martu rūpniecības kopējais apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,1%. Pieaugumu spēja nodrošināt elektroenerģijas un gāzes apgādes produkcijas pieaugums par 4,2%, kamēr 0,7% kritumu uzrādīja apstrādes, bet 3,6% kritumu - ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde.

Tas liecina, ka rūpniecību no kritiena, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noturēja spēja izmantot ūdens pārpilnību upēs un kāpināt elektroenerģijas ražošanu, uzskata "SEB bankas" makroekonomikas analītiķis Dainis Gašpuitis.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, šā gada aprīlī rūpniecības produkcijas apjomi pieauga par 9,7%. Kāpumu par 8% uzrādīja apstrādes rūpniecība, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,9%, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde kāpa par 20,2%. Lielākais pieaugums apstrādes rūpniecībā bija vērojams kokrūpniecībā (36,3%) un ķīmijas rūpniecībā (27,6%). Savukārt ievērojamu kritumu turpināja uzrādīt farmācijas nozare (23%).

"Konkurētspējas pieaugums un maksātspējas atšķirības starp vietējo un ārējiem tirgiem rada labvēlīgus apstākļus tām nozarēm, kam jau ir eksporta iestrādes. Spēja noturēt un palielināt noietu eksporta tirgos būs viens no pamatnosacījumiem tam, kā attīstīsies apstrādes rūpniecība. Līdz martam pozitīvās tendences bija vairāk vērtējamas kā aktivitātes pieaugums, kas neatspoguļojas apgrozījuma kāpumā," sacīja Gašpuitis.

Viņš uzskata, ka aprīlis varētu būt pirmais mēnesis, kad apgrozījums, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, varētu jau uzrādīt pieaugumu. Tas norādītu, ka aktivitātes kāpums pamazām sāk nest arī finansiālus ieguvumus.

"Tomēr ir jāatzīmē, ka nozares attīstība saglabās nevienmērīgu ātrumu, iespējamas krasas svārstības un stagnācija atsevišķās nozarēs. To apliecina pieaugums martā (salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā) tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, bet kritums aprīlī. Tāpat arī pārtikas ražošanā (salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā) - kritums martā, bet pieaugums aprīlī," sacīja Gašpuitis.

"Vietējais pieprasījums saglabāsies ļoti slābans, kas nozīmē, ka liela loma būs notikumiem ārējos tirgos, respektīvi, tam, cik prasmīgi tiks ierobežoti un vadīti pašreizējie notikumi eirozonā un kā turpmāk tiks stiprināta konkurētspēja. Svarīgi, lai sarežģījumi eirozonas valstīs neiedragātu tur notiekošos ekonomikas atveseļošanās procesus un tas nepārvērstos straujā pirktspējas un patēriņa kritumā," skaidroja Gašpuitis.

Rūpniecības izlaide aprīlī bija stabila, un apstrādes rūpniecība pavisam nedaudz samazinājās (par 0,7% mēneša laikā, izslēdzot sezonalitāti). Tomēr, ņemot vērā iepriekšējā mēneša straujo kāpumu (ap 11%), esošo līmeņu saglabāšana vērtējama pozitīvi, uzskata "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Aprīlī, salīdzinot ar martu, pozitīvu sniegumu apstrādes rūpniecības attīstībai deva pārtikas ražošana, kokrūpniecība, elektronikas un elektrisko preču ražošana, farmācija, kā arī metālapstrāde.

"Apstrādes rūpniecības turpmākā attīstība būs atkarīga no dažādiem faktoriem. Pozitīvisma stariņus dod pastāvīgi augošais noskaņojums Latvijas ražotāju vidū un jauno pasūtījumu kāpums, īpaši eksportam. Arī Latvijas ārējā konkurētspēja turpina uzlaboties. Optimisms aug arī Zviedrijas un Lielbritānijas uzņēmumos, un, neskatoties uz to, ka eirozonā maijā bija vērojams neliels kritums menedžeru iepirkumu indeksā, tas vēl joprojām norāda uz tālāku aktivitātes pieaugumu. Tas nozīmē papildu pasūtījumus arī mūsu ražotājiem," sacīja Strašuna.

Tomēr riska faktors vēl joprojām ir ārējā pieprasījuma izaugsmes palēnināšanās. Maijā eirozonā tika novērots negaidīti straujš mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, kas norāda uz vāju mājsaimniecību pieprasījumu. Un, lai gan vairāk nekā puse no Latvijas preču eksporta veido starppatēriņa preces, ko izmanto pārstrādei, vājš patērētāju pieprasījums ietekmē Eiropas ražotāju pasūtījumus. Plānotā stimulu izņemšana no ekonomikas daudzās pasaules valstīs 2011.gadā var bremzēt mūsu eksporta izaugsmi, skaidroja Strašuna.

"Pašlaik pozitīvi un negatīvi riski izskatās diezgan sabalansēti, tāpēc "Swedbank" saglabā savu prognozi, ka 2010.gadā kopumā rūpniecības izlaides izaugsme varētu sasniegt pat 10%, kompensējot 2009.gada sākuma zemos līmeņus," sacīja Strašuna.

"Produkcijas izlaides samazināšanās aprīlī pret martu apstrādes rūpniecībā aprīlī nav gluži tas, ko varēja gaidīt apstākļos, kad ziņas no uzņēmumiem un gaisā virmojošās sajūtas ir visnotaļ pozitīvas. Taču jāatzīmē, ka martā izlaide pieauga par 12,5% un mēneša rūpniecības datus Latvijā stipri iespaido atsevišķi notikumi, piemēram, tas, kura mēneša datos "iekrīt" kāda liela preču partija," skaidroja "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš.

Tā kā visas pazīmes liecina, ka apstrādes rūpniecībā tendences ir augšupejošas, maijā noteikti sagaidāms izlaides pieaugums gada griezumā, kas rakstāms ar divciparu skaitli (aprīlī bija 8%). Protams, neviens nevar precīzi paredzēt, kā augšupejošā tendence izkārtosies pa mēnešiem. Iespējams, ka pēc aprīļa mazā atslābuma izlaides datos maijā parādīsies ļoti ievērojams kāpums pret iepriekšējo mēnesi, uzskata Strautiņš.

Viņš sagaida, ka turpmākajos mēnešos kļūs jūtama rūpniecības izlaides pieauguma samazinošā ietekme attiecībā uz bezdarba līmeni. Līdz šim daudzi uzņēmumi varēja palielināt ražošanu, pārejot atpakaļ uz pilnu darba nedēļu, taču šī iespēja strauji tiek izsmelta un uzņēmumiem būs vairāk jādomā par jaunu darbinieku pieņemšanu.

Atsevišķas apstrādes rūpniecības apakšnozares demonstrē ļoti strauju pieaugumu, jo vēl pagājušā gada beigās bija ļoti lielas brīvas jaudas, kas tiek strauji aizpildītas.

"Piemēram, piekabju ražošana kopš decembra ir pieaugusi 2,4 reizes. Lielajās nozarēs pārmaiņas ir mierīgākas, taču tās veido pieauguma lielo masu. Pārtikas pārstrādē mērens pieaugums ir bijis visos četros šī gada mēnešos, koksnes un metālu ražošanā - trijos no četriem mēnešiem. Svarīgāko apstrādes rūpniecības nozaru starpā šogad lielāko nepatīkamo pārsteigumu sagādāja farmācijas dati, saskaņā ar kuriem ražošana pirmajos četros mēnešos saruka par 21,3%, tiesa gan, aprīlī ir pieaugums par 9,3%. Te gan jāatzīmē, ka te, kā jau tas mēdz gadīties, parādās krasa pretruna ar nozares pārstāvju teikto, kuri norāda uz diametrāli pretējām tendencēm," sacīja Strautiņš.