Ekonomisti skaidroja, ka patēriņa cenas nozīmīgi ietekmē arī dažādi ārējie faktori, piemēram, naftas cenu un izejvielu cenas kāpums, kas arī veicina cenu pieaugumu Latvijā.

"Inflācija uz Latviju tika importēta ar naftas cenu pieaugumu - martā naftas cenas ASV biržās pieauga par aptuveni 10%, līdz ar to paaugstinājās degvielas cenas visā pasaulē, tostarp Latvijā. Iespējams, ka arī nākamajos mēnešos naftas cenas veicinās cenu pieaugumu Latvijā," norāda "Hipo Fondi" analītiķis Aleksejs Marčenko.

"Latvijas Krājbankas" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova uzskata, ka martā cenu statistikā jaušami trauksmes signāli, jo esot redzams, ka iekšējās devalvācijas ceļš Latvijā nenorit tik veiksmīgi, kā cerēts.

"Protams, var minēt vairākus faktorus, kāpēc uzņēmēji negribīgi samazina cenas, piemēram, nodokļu sloga pieaugums, apgrozījuma kritums, atsevišķu uzņēmēju tuvredzība, bet reālā situācija ir tāda: lai gan algu fonds samazinās dramatiski, pērn cenu kritums bija samērā neliels - tikai 1,2%, bet šā gada pirmajā ceturksnī novērojams cenu kāpums. Tas nozīmē, ka konkurētspēju uzņēmēji mēģina uzlabot, samazinot personālu un algas, nevis cenas," skaidro analītiķe.

Viņasprāt, šāda veida konkurētspējas uzlabojumi saasina jau tā dramatisko situāciju darbaspēka tirgū.

Saskaņā ar Ertuganovas teikto arī straujais energoresursu sadārdzinājums ne tikai sarežģī Latvijas izvēlēto deflācijas ceļu, bet arī rada jautājumu par stagflācijas procesu nostiprināšanos Latvijas ekonomikā.

"Diemžēl pastāv diezgan liela iespējamība, ka Latvija tuvākajā laikā arī var pieredzēt fāzi, kurā ekonomiskās atveseļošanās procesi vēl nav īsti pamanāmi, kamēr inflācijas importēšana no ārzemēm vai izejvielu cenu kāpums veicina kopējā cenu līmeņa kāpumu. Ņemot vērā, cik vājš vēl joprojām ir iekšējais patēriņa sektors Latvijā, jauna inflācijas spirāle noteikti ierobežos un palēninās ekonomikas atguvuma procesus," uzsver analītiķe.

Savukārt "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis pieļauj, ka deflācijas procesi Latvijā pamazām sāk zaudēt spēku.

"Ja pieejamie ekonomikas dati vēl neļauj ar pilnu pārliecību paziņot, ka ekonomikas krīzes zemākais punkts jau ir aiz muguras, tad deflācijas zemāko punktu mēs, šķiet, jau esam pieredzējuši februārī. Nav izslēgts, ka kādā mēnesī vēl pieredzēsim kopējā patēriņa cenu līmeņa kritumus, tomēr tie kļūs retāka parādība nekā pērn," prognozē Vaikulis.

Viņaprāt, arī 12 mēnešu deflācijas līmenis pakāpeniski kļūs mazāks un uz gada beigām pat varētu atgriezties maza, bet inflācija. "Kā mēs visi zinām, Latvija ir maza un atvērta ekonomika, attiecīgi arī patēriņa cenas pie mums ir cieši atkarīgas no ārējiem faktoriem, bet ar vāju iekšējo patēriņu vien ir par maz, lai cenas Latvijā turpinātu krist, ja pasaulē un kaimiņos tās atkal aug," norāda Vaikulis.

Tādus pašus secinājumus kā Vaikulis guvis arī Marčenko, kurš norāda: tā kā Latvijā ekonomikas atlabšana sāksies vēlāk nekā citur pasaulē, mums kādu laiku var nākties dzīvot situācijā, kad ienākumi samazinās, bet cenas aug.

Savukārt "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna prognozē, ka deflācija Latvijā noteikti turpināsies, lai gan patēriņa cenu mēnešu dinamika saglabāsies svārstīga. "Swedbank" prognozē, ka šogad vidējā deflācija sasniegs aptuveni 3%.

"DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš uzskata, ka Latvijā cenas uz augšu virza pasaules ekonomikas atlabšana, kā arī vājais eiro. "Deflācijas neesamība apstākļos, kad ir tik liels bezdarbs, liecina arī par elastības trūkumu preču un pakalpojumu tirgos," norāda Strautiņš.

Analītiķis akcentē, ka "šī mēneša cenu kāpums ir jau nopietns brīdinājums, ka jāizdara viss iespējamais, lai eiro ieviestu pēc iespējas ātrāk, jo brīdis, kad inflācijas kritērija izpilde atkal kļūs par problēmu, var pienākt ātrāk, nekā iepriekš domājām".

Jaunākie dati par patēriņa cenu izmaiņām liecina, ka Latvijā mazinājies deflācijas spiediens, savā komentārā investoriem raksta "Danske Bank" galvenā Baltijas tirgus ekonomiste Violeta Klīviene.

Analītiķe norāda, ka Latvijas patēriņa cenu indeksa rādītāji martā bijuši lielāki, nekā prognozēja "Danske Bank" un citi eksperti.

"Latvijas patēriņa cenu inflācija martā palielinājās, tāpat kā citās Baltijas valstīs. Mēs jau prognozējām, ka globālais naftas cenu pieaugums pārspēs negatīvās starpības iespaidu. Tomēr degvielas cenu pieaugums lielākā mērā un apģērbu un apavu izpārdošanas sezonas beigšanās palielināja mēneša inflāciju pozitīvā teritorijā. Būtisku lejupejošu iespaidu uz patēriņa cenu indeksu atstāja medicīnas preču un pakalpojumu cenu kritums," teikts bankas komentārā.

"Inflācijas pieaugums nav pārsteigums, jo arī citās Baltijas ekonomikās cenu pieaugums martā bija lielāks, nekā gaidīts," norāda analītiķe, norādot, ka patēriņa cenu pieaugums lielā mērā saistīts ar enerģētikas cenu palielināšanos, kas rada tālākas degvielas cenu izraisītu inflācijas risku.

Klīviene prognozē, ka "Latvijai gaidāma pieauguma palēnināšanās un tam sekos patēriņa cenu lejupslīde. Vājais vietējais pieprasījums arī turpmāk noteiks deflācijas tendences turpināšanos, un vidējā deflācija šogad var pat pārsniegt 3%."

Kā ziņots, šā gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu patēriņa cenas samazinājās par 3,9%, tai skaitā precēm - par 3,1%, bet pakalpojumiem - par 6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 12 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,3%.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos cenas pavisam ir pieaugušas par 0,6%. 2009.gadā cenu pieaugums attiecīgajā laikā posmā bija 3,5%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2010.gada martā, salīdzinot ar 2010.gada februāri, palielinājās par 0,5%. Precēm cenas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem - samazinājās par 0,1%. 2009.gada martā, salīdzinot ar 2009.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.

2009.gada martā, salīdzinot ar 2009.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.

Kā ziņots, šā gada februārī, salīdzinot ar 2009.gada attiecīgo periodu, gada deflācija bija pieaugusi līdz 4,2%.