Tagad būtiski ir nospraust rīcības plānu (tuvākajam gadam tas ir jau nosprausts saprašanās memorandā ar EK), norīkot  izpildinstitūcijas un atbildīgās personas, no kurām varētu prasīt konkrētu atbildību. Un pirmām kārtām šī atbildība ir jāuzņemas valdībai un parlamentam. Tas ir būtiski, lai līdz ar eiro ieviešanu iesāktās reformas un tālāka valsts attīstība nebeigtos līdzīgi Portugālei. Tāpēc eiro ieviešana ir jāuztver kā iespēja sakārtot savu māju – valsts aparāts, nodokļu sistēma, maksātnespējas process, ES fondu apguve utt.

Šā gada pirmajos divos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi jau ir samazinājušies par 11.2%, bet izdevumi tikai par 8.5%. Turpinoties nodokļu neiekasēšanai, nodokļu palielināšana ir neizbēgama, bet no tā var izvairīties.

Tas nozīmē, ka ir jāsakārto nodokļu iekasēšanas sistēma, sabalansējot represīvo sistēmu, lai par sīkām neuzmanības kļūdām automātiski netiktu uzrēķināti sodi. Tajā pašā laikā tai ir jādarbojas nežēlīgi pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem. Pērn nodokļu ieņēmumi no IKP samazinājās no 30% uz 25%, un tā dēļ valsts pērn neiekasēja aptuveni 400 mij latu, un tas nebija tāpēc, ka nodokļu likmes tika samazinātas.

Arī tagad mēs redzam, ka netiek iekasēti pilnībā nodokļi no tādām neelastīgām pret cenu izmaiņām precēm kā tabaka – februārī ieņēmumi no šā akcīzes nodokļa atpalika par aptuveni 35%. Februārī pastiprinājās arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atpalikšana no plāna par aptuveni 8%. Tas liecina par pieaugošo ēnu ekonomiku. Tomēr var arī daļēji aplikt ar nodokli, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet palielinot zemes nodokli. Pēdējā nomaksai varētu paredzēt atlaides bezdarba gadījumā, maznodrošinātiem, daudzbērnu ģimenēm un pensionāriem.

Tomēr valdība spēs paveikt vairāk, ja katrs valsts iedzīvotājs aktīvāk iesaistīsies visos procesos – sevis izglītošanā, jaunu prasmju veidošanā, kā arī prasīs atbildību no valdības.