Kā skaidro Grūbe, grozījumi, ja tos pieņem un attiecina uz "Parex banku", pēc savas būtības ir vērtējami kā valsts izdarīti vienpusēji grozījumi 2008.gada 10.novembrī parakstītajā Ieguldījuma līgumā par bankas pārņemšanu.

"Lai gan parastajai līgumu praksei netipiskā ceļā, taču valsts faktiski tomēr groza šo līgumu, cenšoties panākt jau citādas juridiskās sekas, nekā bija paredzētas pašā līgumā. Juridiski tas nepārprotami traktējams kā valsts vienpusēja atkāpšanās no Ieguldījuma līguma," uzskata Grūbe.

Advokāts arī uzsver: ja lieta nonāks tiesā, visas valsts institūcijas šā jautājuma kontekstā, visticamāk, aptversies ar vienu apzīmējumu "Latvijas valsts", jo īpaši, ņemot vērā, ka attiecīgo Kredītiestāžu likuma un Pārejas noteikumu grozījumu autors un iniciators ir finanšu ministrs, kas ir parakstījis arī pašu Ieguldījuma līgumu.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu komisija vēl neatbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim liegtu saņemt procentu maksājumus.

Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz ierobežojumus no pakārtotajām saistībām, tostarp subordinētajām saistībām, izrietošu maksājumu izmaksai gadījumā, ja izmaksas veic banka, kas saņēmusi valsts atbalstu.

Tas nozīmē, ka gadījumos, kad banka ir saņēmusi valsts atbalstu, subordinētos noguldījumus nevarēs nedz izņemt, nedz saņemt par tiem procentu maksājumus līdz brīdim, kamēr valsts atbalsta sniegšana bankai tiek pārtraukta. Finanšu ministrija rosināja piemērot šīs normas ar atpakaļejošu spēku - arī tām kredītiestādēm, kuras valsts atbalstu saņēmušas pirms attiecīgās Kredītiestāžu likuma normas spēkā stāšanās.