Par uzkrājumu trūkumu nākotnei un vecumdienām patlaban aktuālo tendenču kontekstā, kā arī par nepieciešamību mainīt sabiedrības domāšanu 29.augustā tika rīkota preses konference, kurā piedalījās Latvijas Apdrošināšanas asociācijas prezidents Juris Dumpis, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa, Latvijas Universitātes sociāli ekonomiskās demogrāfijas profesors Juris Krūmiņš un ekonomists, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds.

"Patēriņa bums" un iedzīvotāju novecošana Par situācijas aktualitāti un nopietnību liecina daudzi faktori. Pēdējais Centrālās statistikas pārvaldes datu apkopojums apstiprina vispārējo iedzīvotāju novecošanas tendenci un satraucošas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju vecumsastāvā. Šā gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes augstāks nekā bērnu un pusaudžu skaits.

Arī Eiropā vērojamas analoģiskas tendences, un saskaņā ar Eiropas apdrošinātāju federācijas prognozēm tās radīs nopietnas grūtības pašreizējai valsts garantēto pensiju sistēmai jau pēc 30 gadiem. Nodarbināto nodokļi pilnībā tiek izmantoti pašreizējo pensionāru pensijām faktiski visā Eiropā, un arī imigrācijas procesi nevar apstādināt novecošanas procesu. Palielinoties prognozējamajam dzīves ilgumam, šodienas un rītdienas strādājošajiem būs jāapmaksā pensijas arvien pieaugošajam pensionāru skaitam.

Tajā pašā laikā Latvijā patlaban vērojams ārkārtīgi spilgts patēriņa dzīvesveida uzplaukums, dažkārt pat uz nākotnes ienākumu rēķina. Par to liecina arī vērienīgs apjomu pieaugums dažādās nozarēs. Piemēram, Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums maijā atkal bijis straujākais Eiropas Savienībā, automobiļu pārdošanas apgrozījums cēlies par 79,5%, bet ēdināšanas uzņēmumu apgrozījums – par 20,6%. Savukārt Latvijas ceļotāju ārzemēs iztērētā nauda gada laikā pieaugusi teju uz pusi, 2005.gadā sasniedzot 322 miljonus latu. Taču arvien pieaugošo naudas apjomu cilvēki tērē īstermiņa mērķiem.

Latvijā kūtri izmanto pasaulē pārbaudītos instrumentus Gan Latvijas Apdrošinātāju asociācija, gan citu jomu eksperti uzskata, ka ir pienācis laiks atklāti runāt par kritiski nepietiekamo uzkrājumu līmeni vecumdienām – tostarp arī dzīvības apdrošināšanas veidā, kas ir viens no pasaulē pārbaudītajiem un izplatītākajiem veidiem privātas pensijas nodrošināšanai vecumdienām (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un pensijas apdrošināšana). Dzīvības apdrošināšanas īpatsvars Latvijā joprojām ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā, savukārt dažādās "ne tik ilgtermiņa" sfērās naudas apjoms pieaudzis ļoti strauji.

Ekonomists A. Strazds uzskata, ka vairākas Latvijas ekonomikā pašlaik vērojamās tendences liek apšaubīt iespēju ilgtermiņā noturēt esošos pieauguma tempus, un šādā situācijā līdztekus uz patēriņa bremzēšanu vērstām izmaņām nodokļu politikā būtiska ir arī uzkrājumu veidošanas veicināšana. Alternatīva pašreizējā situācijā, kad motivācija veidot uzkrājumus ir zema, varētu būt uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kas nodrošina augstāku ienākumu, pateicoties valsts piemērotajām ienākumu nodokļa atlaidēm.

Taču LAA statistika liecina, ka šis uzkrāšanas instruments Latvijā tiek izmantots pat katastrofāli nepietiekami. Pērn dzīvības apdrošināšanas tirgus īpatsvars Latvijā bija 7%, savukārt Lietuvā - 26%, bet Igaunijā - pat 30%. Eiropas rādītāji ir vēl augstāki, piemēram, Somijā 2004.gadā dzīvības apdrošināšanas tirgus īpatsvars bija 78,5%, kas liecina par šīs valsts iedzīvotāju atbildību un rūpēm par savu nākotni: pat šajā valstī ar augsti attīstīto sociālās aizsardzības sistēmu cilvēki arvien labāk sāk apzināties, ka valsts piedāvātās sociālās garantijas un aizsardzība ir un būs ierobežotas un tāpēc nepietiekamas.

Protams, attīstība notiek arī Latvijā, un katru gadu dzīvības apdrošināšanas jomā vērojams pieaugums. Taču pamata rādītāji joprojām nav ne tuvu kaimiņvalstu, kur nu vidējam Eiropas līmenim. Lai gan dzīvības apdrošināšanas tirgus šā gada pirmajā pusē pieauga par 70%, prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju ir tikai 7 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā vidējais prēmijas apjoms uz vienu iedzīvotāju dzīvības apdrošināšanā ir 60 eiro.

Jaunākie iedzīvotāju aptaujas rezultāti Tirgus un socioloģisko pētījumu kompānijas "Inmind" nule veiktā iedzīvotāju aptauja pēc LAA pasūtījuma apliecina ārkārtīgi zemo uzkrājumu veikšanas līmeni: 63% respondentu dažādu iemeslu dēļ uzkrājumus vecumdienām neveic nemaz – no tiem 25% nav tādas iespējas, 12% par to nedomā, bet 26% to uzskata par bezjēdzīgu (aptaujas prezentācija pievienota atsevišķā dokumentā). Tajā pašā laikā 81% aptaujāto netic, ka valsts garantētā pensija viņiem vecumdienās būs pietiekama. 53% no visiem aptaujātajiem domā, ka līdz patlaban noteiktajam pensijas vecumam var arī nenodzīvot, savukārt 26% pauž uzskatu, ka daudzi pirmspensijas vecuma cilvēki spiesti būt par bezdarbniekiem. Jautāti atbildēt, kādus lēmumus var pieņemt Latvijas valdība pašreizējās iedzīvotāju novecošanas dinamikas apstākļos, 26% visu respondentu kā vēlamāko variantu uzrādīja uzkrājumu veidošanas stimulēšanu. Vēl 46% šķita, ka risinājums būtu – būtiski palielināt nodarbinātības līmeni, lai palielinātu cilvēku skaitu, kas veic iemaksas valsts pensiju fondā. Pārējie izvēlējās citus variantus.

82% no aptaujāto nav ne dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu, ne pensijas apdrošināšanas.

No tiem aptaujātajiem, kuri neizmanto dzīvības apdrošināšanu, respondenti visbiežāk kā galveno iemeslu minēja neticību vai zināšanu trūkumu: 29% no visiem "neapdrošinātajiem" atbildējuši, ka neuzticas privātam uzņēmumam, kurš var bankrotēt ar visiem iekrājumiem. Savukārt 27% nesaprot ieguvumus, ko sniedz šāda dzīvības apdrošināšana, bet vēl 16% par tādu apdrošināšanu nav dzirdējuši. Vēl 18% no šīs grupas uzskata, ka šāda apdrošināšana ir dārga, bet 8% nesaprot mehānismu, kā to iegādāties. Tikai 2% uzskata, ka tā nav vajadzīga, jo esot taču valsts pensija.

Kūtras uzkrāšanas iemesls – zināšanu trūkums LAA prezidents J. Dumpis uzskata, ka šādi aptaujas rezultāti signalizē par zināšanu trūkumu un nepieciešamību aktualizēt publisku diskusiju par uzkrāšanas instrumentiem, to nozīmi un iespējām, lai informētu sabiedrību. Viņš atgādina, ka universālā dzīvības apdrošināšana veic naudas uzkrājuma veidošanu ar peļņas gūšanu un vienlaikus nodrošina materiālu aizsardzību apdrošinātā ģimenei apdrošinātā nāves gadījumā. Savukārt pensiju apdrošināšana atbilstoši valsts izstrādātajai 3.līmeņu pensijas sistēmai ir viens no pasaulē pārbaudītajiem mehānismiem privātas pensijas uzkrāšanai. Turklāt apdrošinātā persona var izvēlēties sev piemērotāko pensiju izmaksu periodu vai arī uzreiz saņemt savu privāto pensiju. Domājams, ar laiku arī Latvijas iedzīvotāji gūs lielāku izpratni par uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas lomu pensiju sistēmas trešajā līmenī.

Dzīvības apdrošināšana nav arī ekskluzīvs produkts un nav domāts tikai turīgākajam sabiedrības slānim. Tieši otrādi – novirzīt 20-30 latus mēnesī savai nākotnei varētu daudzas ģimenes ar vidējiem un zemākiem ienākumiem. Turklāt eksperti atzīst, ka Latvijas nodokļu politika dzīvības apdrošināšanas jautājumā ir labvēlīga, taču iedzīvotāji nepietiekami zina par šiem atvieglojumiem un to priekšrocībām. Privātpersonas, veicot iemaksas par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, saņem iedzīvotāju ienākuma nodokļu atvieglojumus 25% apmērā no iemaksu apjoma, kas nepārsniedz 10% no gada bruto ienākumiem.

Arī VSAA direktore I. Šmitiņa atgādina, ka valsts pensiju reformas mērķi bija izveidot pensiju sistēmas 3 līmeņus, kas ļautu sadalīt valsts un katra indivīda atbildību par nodrošinājumu vecumdienās, kā arī radīt drošu valsts pensiju sistēmu, kurā pensijas lielums ir atkarīgs no veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma.

Pensiju reforma ir cieši saistīta ar vispārējām sociālekonomiskajām un demogrāfiskajām tendencēm. Piemēram, palielinot pensionēšanās vecumu, tiek nodrošināta strādājošo un pensionāru skaitliskās attiecības samazināšanās un tādējādi arī sociālās apdrošināšanas sistēmas slodzes samazināšanās. 3. līmeņa pensijas sistēmas mērķis ir arī stimulēt valsts ekonomisko attīstību, nodrošinot iedzīvotājiem iespējas uzkrājumu investēt valsts ekonomikā un attīstot finanšu un kapitāla tirgu.

Jaunā pensiju sistēma ir veidota kā apdrošināšanas sistēma, kas balstās uz katra personisko ieinteresētību savu vecumdienu nodrošināšanā. Galvenais pensiju sistēmas princips – jo lielākas būs iemaksas pensijai, jo lielāks būs pensijas apmērs, atgādina I. Šmitiņa.

Daudzlīmeņu pensiju sistēma ir efektīvs veids, kā optimāli izvairīties no demogrāfisko un ekonomisko faktoru ietekmes, skaidro VSAA. Gan valsts ekonomiskā attīstība, kas nosaka 1. līmeņa shēmas kapitāla pieaugumu, gan finanšu tirgus ienesīgums, kas nosaka kapitāla uzkrājumu apjomu 2. līmenī, tiek apvienoti vienā "portfelī", kas ietver gan atšķirīgus pensiju avotus, gan atšķirīgus riskus, tādējādi tikai daļēji pakļaujoties demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības iespējamām svārstībām. Fondēto pensiju shēmas (gan 2., gan 3. pensiju līmenis) var nodrošināt ievērojamu uzkrājumu veidošanos, kas varētu veicināt finanšu tirgus attīstību un labvēlīgi ietekmēt ekonomisko vidi.