"Swedbank" analītiķi prognozē, ka 2011.gadā iespējama cenu stabilizēšanas, tomēr tāpat iespējams arī ilgstošāks un dziļāks deflācijas spiediens, īpaši, ja produktivitātes kāpums būs vājš un konkurētspēja būs jāatbalsta ar cenu samazināšanu.

Galvenais patēriņa cenu deflāciju virzošais faktors ir ienākumu samazināšanās un bezdarba pieauguma izraisītais pirktspējas kritums. Patlaban vērojamais cenu kritums ilgstoša patēriņa precēm un sadzīves tehnikai skaidrojams ar esošo krājumu izpārdošanu, un tās galvenokārt ir importētās preces, kuru cenas pasaulē turpmāk tik strauji nekritīsies, kamēr izplatītāju uzcenojumu samazināšanās vēl ir iespējama, teikts pārskatā.

Kā norādīja bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, pasaulē izejvielu cenas sākušas palielināties straujāk, nekā gaidīts, paaugstinot, piemēram, degvielas cenas arī Latvijā, bet energoresursu kāpums sagaidāms nākamgad vai 2011.gadā.

Arī recesija Igaunijā un Lietuvā palielina deflācijas spiedienu caur importa cenām, uzskata "Swedbank" eksperti.

Nākamā gada patēriņu cenu indeksa deflāciju galvenokārt virzīs vietējo ražojumu un pakalpojumu cenu samazināšanās, ko veicinās liela neizmantotā kapacitāte tautsaimniecībā, bet, kā norāda Kazāks, deflācijas dziļumu varētu samazināt iespējamās nodokļu izmaiņas, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa palielināšana no 21% līdz 23% 2010.gada sākumā.

Viņš prognozē: ja nākamā gada janvārī PVN tiks palielināts, gada vidējā deflācija būs par vienu līdz 1,5 procentpunktiem mazāka.

Tā kā vājais iekšzemes pieprasījums nodokļu palielinājumu neļaus pilnībā novirzīt uz patērētāju pleciem, uzņēmumiem deflācija būs sāpīgāka un kredītsaistību samazināšanas process grūtāks, skaidro Kazāks.