Oktobrī patēriņa cenas katrs uz savu pusi vilka divi spēki – administratīvi regulēto pakalpojumu cenu kāpums un degvielas cenu kritums, norāda Swedbank ekonomiste Ivonna Slapiņa.
Kaut arī apkures cenu kāpumu sabiedrība gaidīja ar lielu satraukumu, mēneša inflācija pakāpās tikai nedaudz, līdz 1.2% (1.1% septembrī). 80% jeb 0.97 procentpunktus no cenu kāpuma oktobrī izskaidroja tarifu kāpums siltumenerģijai un dabasgāzei. Tajā pašā laikā degvielas cenu kritums radīja būtiskāko bremzējošo efektu, samazinot mēneša inflāciju par 0.23 procentpunktiem. Pārtika sadārdzinājās vidēji par 0.9% kas lielā mērā saistīts ar sezonālajām cenu svārstībām dārzeņiem, kā arī augošajām gaļas un gaļas izstrādājumu cenām, turpretī atsevišķu pārtikas produktu cenas samazinājās (piemēram, augļiem, kartupeļiem, piena produktiem un citiem). Joprojām pārsteidz apģērbu un apavu cenas, kas turpina augt (1.7% mēneša laikā), nereaģējot uz pieprasījuma kritumu. Iespējams, tādā veidā tirgotāji vēl cenšas saglabāt apgrozījumu, taču drīz šāda iespēja izsīks un cenu kāpums būs jāierobežo. Drīzumā daļai tirdzniecības uzņēmumu nāksies rūpēties par savas likviditātes uzlabošanu, kas piespiedīs cenas samazināt.
Cenas pret septembri ir pieaugušas, bet gada inflācija turpina savu straujo lejupceļu. Kopš jūlija gada inflācija samazinās vidēji par vienu procentpunktu mēnesī, un oktobrī jau noslīdēja līdz 13.8%. Tā kā siltumenerģijas tarifi pieauga oktobra vidū, to kāpuma ietekme varētu būt jūtama arī novembrī, taču tā būs neliela. Reaģējot uz naftas cenu kritumu un mainot gāzes cenu aprēķināšanas metodiku, lielajiem patērētājiem samazināsies dabasgāzes cenas, kā rezultātā tiek plānots siltumenerģijas tarifu samazinājums atlikušajos gada mēnešos. Tas savukārt mazinās arī patēriņa cenu inflāciju. Būtiski inflācijas turpmāko kritumu veicinās bezdarba kāpums un pieaugošā patērētāju piesardzība tēriņos, kā ietekmē iekšzemes pieprasījums vājināsies vēl izteiktāk. Pasaules naftas cenu kritums ļaus samazināties degvielas cenām, kas samazinās gan tiešos patērētāju izdevumus, gan arī ražotāju izdevumus. Tādējādi prognozējam turpmāku gada inflācijas samazināšanos atbilstoši mūsu līdzšinējām prognozēm – inflācija samazināsies līdz aptuveni 12‑13% gada beigās.








