Pasaulē jau kādu laiku inflācijas spiediens ir samazinājies. Tieši tādēļ Centrālās Bankas var atviegloti uzelpot un ķerties pie ekonomikas atbalstīšanas ar procentu likmju pazemināšanu. Ja pavasarī daudzām valstīm draudēja stagflācija (ekonomikas izaugsme samazinās, bet cenas aug un likmes nevar pazemināt, lai neradītu vēl lielāku inflāciju), tad rudenī situācija visā pasaulē ir kardināli mainījusies. Tam par iemeslu ir patērētāju pesimisms (daudzās pasaules valstīs samazinās mazumtirdzniecības apjomi), energoresursu cenu kritums (kurš balstās uz prognozēm par globālās ekonomikas izaugsmes tempu kritumu), finanšu sektora krīze (nauda ir dārgāka un grūtāk pieejama).

Latvijā pamatā tagad ir tieši tādas pašas tendences. Mēs redzam lētāku degvielu uzpildes stacijās, mēs mazāk iepērkamies, mums vairs nav iespējas aizņemties tikpat lēti un tikpat viegli kā pirms pāris gadiem. Tas viss liek ražotājiem skatīties arī uz citiem tirgiem, kur realizēt preci (diemžēl Latviju iegāž tās pašas problēmas mūsu galvenajos eksporta tirgos), bet tirgotājiem rīkot garākas izpārdošanas akcijas un meklēt citus risinājumus, kā piesaistīt pircējus. Galvenais nosacījums parasti ir cena, un cenas mazumtirdzniecībā tādēļ vidēji pazeminās (joprojām pārsteidz apģērba un apavu cenu kāpums!). Neskatoties uz gāzes un siltuma cenu pieaugumu (kas bija lielākais vaininieks cenu pieaugumam oktobrī), inflācijas rādītāja pazemināšanās nākamajos mēnešos, visticamāk, neapstāsies.

Negatīvais cenu krituma efekts ir mazāka peļņa, mazāk naudas valstij nodokļos, pieaugošs bezdarbs vājāka ekonomikas attīstība. Toties grūtie laiki un pieprasījuma samazināšanās liek ekonomikai kļūt efektīvākai. Šobrīd, lai kaut ko ražotu, iegūtu pircējus un gūtu peļņu, ir ļoti kārtīgi jāpārskata tēriņi. Vajadzēs vairāk novirzīt izdevumus uz kvalitāti nevis uz kvantitāti, un tas veidos labu pamatu ekonomikas izaugsmei nākotnē. Ja labajos laikos sevi ir grūti ierobežot, tad ne tik labie laiki to spiež darīt.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati tirdzniecības deficīts septembrī pieaudzis līdz 271.3 miljoniem latu (imports 690.9 miljoni, eksports 419.6 miljoni). Diemžēl ziņu par lielisko eksporta pieaugumu apbēdina vēl straujāks importa pieaugums. Tomēr situācijai nākamajos mēnešos vajadzētu mainīties, jo patērētāju pesimisms ļoti negatīvi ietekmēs importu. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji pērk mazāk, liks importētājiem uz Latviju vest mazāk preču, bet pie reizes jāatzīmē, ka šīs pašas problēmas pasaulē samazina arī mūsu ražotāju iespējas realizēt saražoto produkciju ārvalstīs. Salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri imports pieaudzis par 7%, bet eksports par 23.5%. Šādas tendences saglabāšanās būtu ļoti vēlama.