Latvija skeptiska par priekšlikumu regulai par konkurences aizsardzību gaisa transportā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Latvija ir skeptiska par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par konkurences aizsardzību gaisa transportā, paredz šodien valdības akceptētā nacionālā pozīcija Nr.1 «Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par konkurences aizsardzību gaisa transportā un Regulas (EK) Nr.868/2004 atcelšanu».

«Aviācijai ir būtiska loma Eiropas Savienības (ES) ekonomikā un iekšējās savienojamības nodrošināšanā starp dalībvalstīm, kā arī ar trešajām valstīm visā pasaulē, taču nepastāv starptautisks regulējums, kas ietvertu gaisa pārvadātāju savstarpējās konkurences regulēšanas nosacījumus, katrā valstī var būt atšķirīga gaisa pārvadātājiem piemērojamā režīma prakse, kas var ietekmēt konkurenci. Šāda situācija nepastāv ES, jo ES noteikumi nodrošina vienādas tiesības un iespējas izmantot ar gaisa transportu saistītus pakalpojumus gan Eiropas, gan citu valstu pārvadātājiem,» klāsta Satiksmes ministrija (SM).

Tomēr, pēc ministrijas paustā, šāda prakse var būt sastopama dažās trešajās valstīs, kurās diskriminējoša prakse un subsīdijas trešo valstu gaisa pārvadātājiem var sniegt negodīgas konkurences priekšrocības. Negodīga prakse ilgtermiņā aviācijas tirgū var sekmēt dominēšanas vai pat monopola situāciju veidošanos, un tas savukārt var sašaurināt izvēles iespējas, ierobežot savienojamību un veicināt cenu paaugstināšanos ES iedzīvotājiem.

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par aizsardzību pret subsidēšanu un negodīgas cenu noteikšanas praksi, kas rada zaudējumus Kopienas gaisa pārvadātājiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā no valstīm, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, mērķis bija risināt šīs problēmas ar vienpusēju ES rīcību, tomēr šis instruments nekad nav ticis piemērots un daži tā aspekti padara mazticamu iespēju, ka tas kādreiz tiks piemērots.

Priekšlikums par konkurences aizsardzību gaisa transportā un Regulas (EK) Nr.868/2004 atcelšanu šim jautājumam paredz pievērsties ES un/vai tās dalībvalstu ar trešajām valstīm noslēgtu gaisa transporta nolīgumu vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu kontekstā. «Tomēr lielākajā daļā minēto nolīgumu, kas noslēgti starp ES dalībvalstīm un trešajām valstīm, līdz šim nav ietverti attiecīgi noteikumi. Būtu jāpastiprina centieni risināt sarunas par godīgas konkurences klauzulas izstrādi un iekļaušanu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju un pēc tam - esošajos un turpmākajos nolīgumos ar trešajām valstīm. Jaunā Regulas projekta priekšlikuma mērķis ir nodrošināt godīgu ES un trešo valstu gaisa pārvadātāju savstarpēju konkurenci, sekmējot augsta līmeņa savienojamībai vajadzīgos apstākļus,» skaidro ministrija.

Pēc SM paustā, Latvijā gaisa pārvadājumi ar trešajām valstīm tiek regulēti atbilstoši ES un trešo valstu noslēgtiem visaptverošajiem gaisa satiksmes nolīgumiem, kā arī ar Latvijas un attiecīgas trešās valsts divpusējiem gaisa satiksmes nolīgumiem. Minēto divpusējo nolīgumu preambulā vienmēr tiek noteikts, ka nolīgums par regulāru gaisa satiksmi tiek slēgts, balstoties uz savstarpīguma principa, tas atbilst Konvencijai un to papildina.

Nolīgumi nosaka, ka vienas puses aviācijas institūcijas ir tiesīgas pieprasīt, lai otras puses nozīmētā aviokompānija pierāda, ka tā spēj pildīt normatīvos aktus, kurus saskaņā ar Konvencijas prasībām šīs institūcijas parasti un pieņemami piemēro starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem.

Vienlaikus maksājumi, kurus par lidostu un citu aviācijas iekārtu izmantošanu vienas puses valsts teritorijā uzliek otras puses nozīmētās aviokompānijas gaisa kuģim, nav augstāki par maksājumiem, kurus uzliek savas valsts gaisa kuģim, kas veic līdzīgu starptautisko gaisa satiksmi.

«Pārvadājumi uz trešajām valstīm tiek veikti, ņemot vērā šos un vēl citus savstarpēji saistošus nolīguma noteikumus. Ja vienai pusei rodas aizdomas, ka otra puse nepilda nolīgumā paredzētās saistības, tā ierosina strīdu izšķirt konsultāciju kārtībā. Ja konsultācijas ir nesekmīgas, tiek veidota šķīrējtiesa, kuras lēmums abām pusēm ir saistošs. Ja Latvija nav noslēgusi nolīgumu ar trešo valsti, lidojumi tiek veikti saskaņā ar Latvijas un trešās valsts piešķirtajām atļaujām un Konvencijas principiem. Arī šādā gadījumā domstarpības tiek risinātas konsultāciju ceļā,» skaidro SM.

Latvija kopumā atbalsta ES aviokompāniju globālās konkurētspējas un konkurences stiprināšanu un atzīst, ka nepietiekama starptautiskā regulējuma dēļ ES aviokompānijām nākas saskarties ar diskriminējošām praksēm un dažāda veida subsīdijām no trešo valstu puses.

Vienlaikus Latvija ir skeptiska un nevar atbalstīt regulas projektu, īpaši Eiropas Komisijas piedāvātajā redakcijā. Latvija uzskata, ka Eiropas Komisija savā Ietekmes novērtējumā nav veikusi pietiekami detalizētu analīzi par to, kā piedāvātais regulas projekta teksts risina negodīgas konkurences problemātiku, tostarp nav veikts izvērsts ekonomiskais aprēķins par ietekmi uz ES iekšējo aviācijas tirgu. Tāpat nav veikta juridiska analīze par ietekmi uz divpusējiem nolīgumiem, bet, jo īpaši - ņemot vērā aviācijas sektora starptautisko nozīmi - kādus risinājumus un darbības ir nepieciešams veikt starptautiskajā līmenī, piemēram, Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu