Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos

 

Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstīs: Baltkrievijā, Ķīnā, Irānā, Krievijā un Ukrainā.

Baltkrievijas dzelzceļam - pārvadāto kravu pieaugums

Baltkrievijas dzelzceļš šī gada pirmajā pusgadā par 14,9 procentiem salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir palielinājis kravu pārvadājumus. Vislielākais pieaugums fiksēts kravu tranzītā, kur apjomi palielinājušies par 24,5% jeb 19,3 miljoniem tonnu.

Reklāma

Ķīna turpina ceļu uz Eiropu

Izdevumswww.nv.uaziņo, ka Ķīnā ražotās «Volvo» markas automašīnas pirmo reizi nogādātas uz Eiropu pa dzelzceļu – caur Krieviju, Baltkrieviju, Poliju un Vāciju. Piegādes veiktas 20 dienās.

S90 modeļa auto tika pārvadāti speciāli izgatavotos 40 pēdu konteineros. Vienā konteinerā ietilpst trīs automobiļi, kurus sastāvā var novietot dažādos leņķos, tā efektīvi izmantojot telpu un radot iespēju tos nostiprināt, lai pārvešanas laikā nepieļautu bojājumus.

Irāna plāno atgriešanos Eiropā

www.rzd-partner.ruraksta, ka pēc vairāk nekā sešu gadu prombūtnes, kas saistīta ar ekonomiskajām sankcijām pret Irānu, šīs valsts transporta kompānija «IRISL Group» atgriežas Krievijas un Baltijas valstu tirgos. Kopā ar partneriem preču pārkraušana tiks nodrošināta caur Hamburgu.

«IRISL Group» lielāko operatoru reitingā 2017. gada maijā atradās 20. vietā, un tā operē ar 60 kuģiem. Pagājušajā gadā tika veikta izmēģinājuma ieiešana Ustjlugas ostā, bet pašlaik tiekot strādāts, lai nodrošinātu regulāru ieiešanu Krievijas, Lietuvas un Latvijas ostās.

Irāna, pēc TASS ziņām, plāno arī plašu ostu jaudu palielināšanu. Piemēram, pašlaik valsts galvenās ostas Bandarabbāsas jauda ir 3 miljoni TEU gadā, bet jau 2020. gadā tā sasniegšot 9,8 miljonus TEU gadā.

Pieaug Krievijas eksports un atjaunojas graudu pārvadājumi caur Baltijas ostām

Faktiski visās transporta nozares informatīvajās vietnēs Krievijā publiskota informācija par to, ka šīs valsts graudu eksportētāji ir atjaunojuši piegādescaur Baltijas jūras ārvalstu ostām.

Avīze «Kommersant» atgādina, ka graudu eksports caur Baltijas valstīm tika pārtraukts šā gada februārī – martā un sakarā ar Krievijas dzelzceļa ieviestajiem ierobežojumiem nav bijis iespējams nosūtīt caur Baltijas ostām līdz 600 tūkstošiem tonnu graudu. Krievijas graudu audzētāju savienības prezidents Arkādijs Zločevskis pieļauj, ka ierobežojumu mērķis bijis nevis Krievijas dzelzceļa tehniskās problēmas, bet gan centieni pārorientēt kravas uz Krievijas ostām. «Acīmredzot ir radusies izpratne, ka pārorientācijas nebūs, ka Krievijas ostās pie Baltijas jūras vai nu nav pārkraušanas iespēju vai arī pārkraušana ir eksportētājiem neizdevīga,» viņš uzskata. Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas izmaksas par vienas tonnas pārvadāšanu uz Krievijas vai Baltijas ostām atšķiroties pat par 8-10 eiro.

TASS informē, ka līdz pat 90 procentu konteineru, kas tiek vesti caur Krievijas jūras ostām, tiek apstrādāti piecās lielākajās ostās. Līdere ir Sanktpēterburga, otrajā vietā - Novorosijska, bet tālāk seko Vladivostoka, Vostočnija un Kaļiņingrada.

Kopējais kravu apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā Krievijas ostās pieaudzis par 11,3 procentpunktiem, bet 57% visu kravu pārkrāvušas piecas lielākās ostas.

TASS arī ziņo, ka gada pirmajos piecos mēnešos par 25 procentiem pieaudzis Krievijas kviešu eksports. Veicies arī ar degvīna eksportu, kas palielinājies par 14,6 procentiem, un šī prece transportēta uz citām valstīm kopumā 44,7 miljonu ASV dolāru (38,1 miljona eiro) vērtībā.

Šajā laikā Krievija palielinājusi arī mašīnu un aprīkojuma importu, kas pieaudzis par 32 procentiem.

Lietuva jūt apdraudējumu no Polijas puses

«Lietuvos Žinios» atspoguļo Lietuvas autopārvadātāju ieceres atstāt valsti un pārcelt savu biznesu citviet sakarā ar rietumvalstu protekcionismu, darbinieku trūkumu, augstu birokrātijas līmeni un konkurētspējas trūkumu. Tagad pārvadājumu sektorā konkurējot nevis firmas, bet valstis, un Lietuva šo cīņu zaudējot Polijai, kurā esot labvēlīga apdrošināšanas vide, kā arī šoferu no trešajām valstīm nodarbināšanas procedūras.

Laikraksts arī raksta, ka Klaipēdas ostas pirmā pusgada rezultāti (20,6 miljoni tonnu) ļauj cerēt uz rekordlieliem gada rezultātiem, tomēr naftas produktu pārkraušana gan atpaliekot no iepriekšējā gada tempiem (-15%). Tas tiek skaidrots ar aktīvu Ventspils ostas darbību Latvijā.

Laikraksts «Lietuvos Rytas» publicējis viedokli, ka Lietuva ir tikusi tālāk par kaimiņvalstīm projekta «Rail Baltica» īstenošanā. Pašlaik notiekot sarunas ar Eiropas Komisiju par atzarojuma Kauņa-Viļņa finansējumu, kuru plānots saņemt pēc 2020. gada. Kaut gan Igaunijas un Latvijas parlamenti ir ratificējuši «Rail Baltica» līgumu, pēc kaimiņvalsts satiksmes ministra vārdiem, Lietuvas valdība ratifikāciju Seimā ierosinās rudens sesijā, jo steiga neesot nepieciešama. Tikmēr uzņēmuma «RB Rail» Lietuvas filiāles vadītājs A.Vilims piekrīt kritikai, ka projekts būtu virzījies vēl ātrāk, ja līguma parakstīšana nebūtu vilcināta.

Arī Ukrainas dzelzceļš grib modernizēties

Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banka (ERAB) piešķirs Ukrainas dzelzceļam 150 miljonu dolāru kredītu kravas vagonu iepirkumam, ziņo ERAB preses dienests. Lai atjaunotu vagonu parku, Ukrainas dzelzceļš plāno iepirkt aptuveni 24 tūkstošus kravas vagonu. Projekta kopējās izmaksas plānotas 240,7 miljonu ASV dolāru (205,2 miljonu eiro) apjomā.

Jāatzīmē, ka Ukrainas dzelzceļš pēc pārvadājumu apjoma ir ceturtais lielākais Eirāzijā, atpaliekot tikai no Ķīnas, Indijas un Krievijas dzelzceļiem. 2016. gadā pēc vairākiem neveiksmīgiem gadiem kompānijas tīrā peļņa bija 303 miljoni grivnu (9,9 miljoni eiro).

Saistītie raksti
«LDz ritošā sastāva serviss» dalās pieredzē ar kazahu kolēģiem par lokomotīvju modernizāciju

«LDz ritošā sastāva serviss» dalās pieredzē ar kazahu kolēģiem par lokomotīvju modernizāciju

LDz: Kravu apjoms 100,1% līmenī pret iepriekšējo gadu

LDz: Kravu apjoms 100,1% līmenī pret iepriekšējo gadu

Septembra vidū LDz konferencē Rīgā tiksies pasaules loģistikas tirgus līderi

Septembra vidū LDz konferencē Rīgā tiksies pasaules loģistikas tirgus līderi



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 550 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 26800 EUR
Māja
Māja, Mārupe, 157000 EUR