Ārvalstu investori iesaka SM veicināt caurskatāmību nozarē un izveidot integrētu e-muitas sistēmu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) iesaka Satiksmes ministrijai (SM) nodrošināt lielāku caurskatāmību nozarē, kā arī veicināt integrētas e-muitas sistēmas izveidi, liecina padomes pozīcijas uzmetums par transporta un loģistikas jautājumiem pirms rītdienas tikšanās ar valdības pārstāvjiem.

ĀIPL norāda, ka padome augstu vērtē SM iniciatīvas, kas saistītas ar stratēģijas izstrādi transporta jomā. Vienlaikus īpaši pozitīvi vērtējama pastāvīgā gaisa satiksmes izaugsme, tostarp maršrutu un reisu skaita pieaugums, tomēr atsevišķās jomās nepieciešams turpināt uzlabojumus, lai panāktu labākus rezultātus visā nozarē kopumā.

Ārvalstu investori vērs uzmanību uz caurskatāmību transporta nozarē un dzelzceļa tarifos. ĀIPL ieskatā tranzīta jautājumu koordinācija nav pietiekami caurskatāma un tas mazina tranzīta nozares konkurētspēju, tāpēc ieteicams nodrošināt, lai visiem iesaistītajiem būtu vienlīdz brīvi pieejami visi jaunie projekti un iespējas. Tāpat dzelzceļa tarifu caurskatāmība nav pietiekama un tas mazina tranzīta nozares konkurētspēju. Vēlams tarifus un ar tiem

saistītos noteikumus atklāti apspriest ar visiem tirgus dalībniekiem un laikus publiskot.

ĀIPL atbalsta domu par koordinācijas centra izveidi visu ar tranzītu saistīto jautājumu risināšanai. Patlaban padomes ieskatā SIA «LDz loģistika» attiecīgas funkcijas pienācīgi nepilda, koncentrējoties uz pašlabuma gūšanu un ne vienmēr daloties informācijā ar citiem tirgus dalībniekiem, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties jaunās tranzīta iniciatīvās.

«Šāds «LDz loģistika» ļaunprātīgas stāvokļa izmantošanas piemērs ir gadījums ar pirmo vilcienu no Ķīnas - tirgus dalībnieki nesaņēma informāciju, viņiem nebija iespējas piedalīties kravas sūtīšanā no Ķīnas uz Latviju. Arī pašreizējie transporta attīstības plāni citos Āzijas virzienos nav pieejami visiem tirgus dalībniekiem, jo «LDz loģistika» patur šīs iespējas pati savā rīcībā,» pauž ĀIPL.

Attiecībā uz dzelzceļa tarifiem investori iesaka SM sākt atklātu diskusiju ar tirgus dalībniekiem attiecībā uz plānotajām pārmaiņām dzelzceļa tarifos un laikus publiskot gala tarifus un tarifu piemērošanas diapazonu. Ieteicams arī publiskot pilnīgu tarifu sarakstu un atlaides, kas piemērojamas atkarībā no kravas veida, paredzētā apmēra, attāluma utt. un ir brīvi pieejamas visiem tirgus dalībniekiem.

Vienlaikus SM vajadzētu apsvērt iespēju piešķirt infrastruktūras tarifu atlaides attiecībā uz garantētu kravas apmēru un attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuri veic ievērojamas tiešās investīcijas ekonomikā.

Tāpat ārvalstu investori uzskata, ka Latvijai nepieciešams kvalificēts darbaspēks no ārvalstīm, lai varētu īstenot tādus liela mēroga infrastruktūras projektus kā «Rail Baltica», tāpēc visus konkursus, kas attiecas uz liela mēroga infrastruktūras projektiem, vajadzētu publicēt arī angļu valodā. ĀIPL arī iesaka pārskatīt ārvalstu inženieru kvalifikāciju atzīšanas noteikumus.

Vienlaikus tiek vērsta uzmanība uz integrētas e-muitas sistēmas izveidi. Ārvalstu investori uzskata, ka pilnīga e-muitas sistēmas integrācija ir izšķirīgs faktors efektīvai transporta un loģistikas nozares darbībai, tāpēc jānodrošina, lai ostas, dzelzceļš un tirgus dalībnieki būtu pilnībā integrēti e-muitas sistēmā ne vēlāk kā pēc gada.

«Pēdējos piecos gados Latvijas vērtējums Pasaules Bankas Loģistikas snieguma indeksā ir pazeminājies. Lai gan 2010.gadā Latvija šajā indeksā atradās 37.vietā, pašlaik tā ir vairs tikai 43.vietā starp 160 valstīm. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka Igaunija un Lietuva ir uzlabojušas savus loģistikas indeksus un apsteidz Latviju. 2016.gadā Lietuva bija 29.vietā, bet Igaunija - 38.vietā, lai gan pirms pieciem gadiem abas šīs valstis atpalika no Latvijas. Izšķirīgs faktors, kas pazemina Latvijas kopējo vērtējumu, ir zemais muitas efektivitātes un savlaicīguma vērtējums,» klāsta ĀIPL.

Attiecīgi secināts, ka Igaunija un Lietuva attīsta transporta un loģistikas nozari straujāk nekā Latvija, tāpēc šo valstu pieredzi var izmantot, lai atrisinātu augstas prioritātes jautājumus transporta un loģistikas nozarē Latvijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu