VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) pērn strādāja ar 192,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,6% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa saruka 2,3 reizes - līdz 900 000 eiro, liecina revidētais LDz finanšu pārskats, ko šodien apstiprināja LDz akcionāru sapulce.
Akcionāra pārstāve Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa šodien žurnālistiem sacīja, ka, neskatoties uz izaicinājumiem, kas saistīti ar kravu apjomu kritumiem, gads noslēgts ar peļņu.
«LDz tie pērn nebija vienīgie izaicinājumi -
tika iecelts jauns valdes priekšsēdētājs, jauna padome, kas bija izaicinājums, ieviešot jaunu pārvaldības struktūru un mainot iekšējās procedūras.
Tāpat pērn tika pieņemta virkne lēmumu, kas ietekmēja gan pagājušā gada rezultātus, gan ietekmēs nākotnes rezultātus. Piemēram, LDz pagājušajā gadā no meitasuzņēmuma «LDz Cargo» iegādājās SIA «LDz Cargo loģistika», kas kļuva par LDz meitasuzņēmumu «LDz loģistika«. Tā stratēģiskais uzdevums ir multimodālo pārvadājumu piedāvājuma mārketings un pārdošana, piesaistot Latvijas tranzīta nozarei jaunus klientus un sekmējot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu,» stāstīja Innusa.
LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš skaidroja, ka ieņēmumi sarukuši kravu apgrozījuma krituma ietekmē. Vienlaikus peļņas rādītāju samazinājumu ietekmēja arī atšķirīgā metodika pārskata sagatavošanā - LDz pirmo reizi sagatavoja finanšu pārskatu atbilstoši ES Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.
Tāpat LDz šodien prezentēja ilgtspējas pārskatu par 2016.gadu, kas pirmo reizi uzņēmuma vēsturē ir sagatavots pēc starptautiski atzītajām «Global Reporting Initiative» (GRI) G4 vadlīnijām.
«Šāds pārskats tiek veidots, lai sabiedrība un sadarbības partneri mūs varētu vērtēt pēc kādiem noteiktiem starptautiskiem standartiem, piemēram, bankas, lai varētu izsniegt finanšu līdzekļus attīstības projektiem. Nākotnē LDz varētu izmantot arī dažādus citus finanšu instrumentus, un šāds ilgtspējas pārskats neradīs nekādas aizdomas par uzņēmuma caurspīdīgumu,» skaidroja Bērziņš.
Viņš norādīja, ka
LDz ir uzņēmums, kura mērķis nav gūt maksimālu peļņu, bet gan radīt apstākļus tautsaimniecībai kopumā,
lai transporta un citu nozaru dalībnieki, izmantojot konkurētspējīgu dzelzceļa infrastruktūru, varētu attīstīties.
Bērziņš skaidroja, ka ilgtspējas pārskats ļauj identificēt un ilgākā laika periodā analizēt uzņēmuma ietekmi plašākā kontekstā. Prognozējams, ka turpmākajos gados ikgadējie ilgtspējas ziņojumi LDz kalpos par nozīmīgu lēmumu pieņemšanas instrumentu uzņēmuma attīstībai. Pārskata gatavošanā iesaistījās ne tikai LDz, bet arī Satiksmes ministrija, sadarbības partneri, klienti, Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība un citas LDz ietekmes puses, palīdzot uzņēmumam identificēt jomas, tēmas un jautājumus, kuri ir pietiekami būtiski, lai par tiem ziņotu pārskatā.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem dzelzceļa nozares īpatsvars pakalpojumu eksporta sektorā ir 7,8%, kas apliecina uzņēmuma ievērojamo ekonomisko ietekmi uz valsts tautsaimniecību. Savukārt nomaksātie nodokļi 66,61 miljona eiro apmērā ļauj būt starp desmit lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī, tādējādi dodot ieguldījumu valsts funkciju finansēšanā sabiedrībai būtiskās jomās.
Turklāt LDz ir viens no lielākajiem darba devējiem valstī
- uzņēmumā strādā 6808 darbinieki, no kuriem 30% nodarbināti Latgalē, tādējādi dodot pienesumu arī reģionu, īpaši Latgales attīstībai.
Nolūkā sekmēt darbinieku iesaisti uzņēmuma nākotnes veidošanā LDz pēc rūpīgas izvērtēšanas šogad ir ieviesis «Ideju banku». Tās ietvaros ikviens LDz darbinieks ir aicināts iesniegt savu ideju uzņēmuma darbības pilnveidošanai.
Rūpējoties par energoresursu efektīvu izmantošanu vērā ņemams sasniegums ir LDz saņemtais ISO energopārvaldības sertifikāta saņemšana, kas apliecina, ka uzņēmums pilda Energoefektivitātes likumā lielajiem uzņēmumiem noteiktos pienākumus par energoefektivitātes politikas īstenošanu. Darbs tiek turpināts, lai nākotnē padarītu uzņēmumu vēl energoefektīvāku.
Tāpat pērn arī izstrādāta un ieviesta LDz koncerna krāpšanas novēršanas politika. Tās ietvaros tiek nodrošināta anonīmas ziņošanas iespēja, ja kādam ir pamatotas aizdomas un informācija par negodprātīgiem darījumiem, kā arī uzņēmums izstrādā un ievieš praksē ētikas pamatprincipus sadarbības partneriem.
Šogad LDz mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu loģistikas uzņēmumu grupu ne tikai Latvijas un Baltijas mērogā, bet arī daudz plašāk,
apgūstot Āzijas un Tuvo austrumu tirgu. Lai sekmētu nozares konkurētspēju, norit pie aktīvs darbs investīciju projektiem. 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānots īstenot projektus 645 miljonu eiro apmērā. To vidū ir Rīgas un Daugavpils mezglu modernizācija, pie kuras darbs jau uzsākts, kā arī dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts, kuram saņemts Ministru kabineta akcepts.
Tāpat šogad plānots noslēgt nozares stratēģisko dokumentu izstrādes posmu un, balstoties uz Satiksmes ministrijas izstrādāto Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu, noslēgt daudzgadu līgumu starp Satiksmes ministriju un infrastruktūras pārvaldītāju - LDz. Līgumā būs skaidri definētas valsts prasības un finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānismi.
Arī šī gada pirmajā ceturksnī pa LDz infrastruktūru jau pārvadāti 14,06 miljoni tonnu kravu, kas ir par 8,1% vairāk nekā 2016.gada pirmajos trīs mēnešos. Uzņēmuma apgrozījums bija 53,99 miljoni eiro, un tas par 4,5% pārsniedz iepriekšējā gada pirmā ceturkšņa rādītājus. Savukārt peļņa pieaugusi par 96%, sasniedzot 10,13 miljonus eiro. 6,4% pieaugums vērojams arī pārvadāto pasažieru sektorā, gada pirmajos trīs mēnešos sasniedzot 3,9 miljonus cilvēku.
Pārskats pēc GRI vadlīnijām sagatavots saskaņā ar LDz mērķi pilnveidot labu korporatīvās pārvaldības praksi un izpratni par sociālo atbildību. LDz ir pirmais dzelzceļa un loģistikas nozares uzņēmums Baltijā, kas izstrādājis šādu pārskatu.
2015.gadā LDz strādāja ar 217,8 miljonu eiro apgrozījumu un guva 2,067 miljonu eiro peļņu. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir valsts Satiksmes ministrijas personā.
