«Nord Stream 2»: Ventspils ir vēlama, taču līdzīgas aktivitātes var veikt arī citviet

Ilustratīvs attēls
 

Ventspils ostas izmantošana «Nord Stream 2» īstenošanā ļautu saīsināt loģistikas ķēdi, taču līdzīgas aktivitātes var veikt arī no citām Baltijas jūras reģiona vietām, portālam «TVNET» skaidroja projekta konsultants Baltijas valstīs Romāns Baumanis.

Viņš norādīja, ka patlaban Ventspils ostai ir izteikts sadarbības piedāvājums, bet pie tā detaļām vēl tiekot strādāts.

«Piedāvājuma būtība ir tāda, ka Ventspils ostas izmantošana atļautu saīsināt loģistikas ķēdi. Latvijas tranzīta nozare tam ir piemērota. Caurules tiktu pa dzelzceļu piegādātas no ražotnes Krievijā tieši ostā, pārbaudītas, sašķirotas un uzglabātas laukumos, tad iekrautas kuģos un nogādātas būvniecības vietā pa īsāko ceļu. Tas ļautu optimizēt projekta loģistiku un būtu ekoloģiski draudzīgākais risinājums,» stāstīja Baumanis.

Reklāma

«Nord Stream 2» attīstītāju pārstāvis norādīja, ka visām projekta aktivitātēm ir jāatbilst Latvijas likumdošanas prasībām un to izpēte vēl turpinās. «Tajā pašā laikā jāuzsver, ka Ventspils izmantošana ir vēlama, taču nav pilnībā nepieciešama. Šīs pašas aktivitātes var veikt arī no citām projektā iesaistītajām ostām, piemēram, Somijā, Zviedrijā vai Vācijā,» atzina Baumanis.

Portāls TVNET jau vēstīja, ka Ministru kabinets, balstoties uz atbildīgo ministriju un valsts drošības iestāžu informāciju, nolēmis neatbalstīt pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu «Nord Stream 2». Valsts pārstāvjiem Ventspils brīvostas valdē uzdots balsot pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projektā «Nord Stream 2».

Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») paziņojis, ka Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi «Noord Natie Ventspils Terminals» un «Eurohome Latvija» saņēmuši piedāvājumu iesaistīties «Nord Stream 2» gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu. Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro.

«Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Piesardzīgi par šo projektu gan izteikusies Eiropas Komisija (EK). Eiropas Savienības (ES) valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. «Nord Stream» gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā, un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par «Nord Stream 2», uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns «Gazprom», Lielbritānijas un Nīderlandes grupa «Shell», Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi «Uniper» un «Wintershall» 2015.gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu «Nord Stream 2» Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā «Nord Stream», un to varētu pabeigt līdz 2019.gada beigām.

Saistītie raksti
Ašeradens: Latvijas iesaiste «Nord Stream 2» projektā nekādā veidā nav atbalstāma

Ašeradens: Latvijas iesaiste «Nord Stream 2» projektā nekādā veidā nav atbalstāma

Valdība vienojusies neatbalstīt Ventspils ostas iesaisti «Nord Stream 2»

Valdība vienojusies neatbalstīt Ventspils ostas iesaisti «Nord Stream 2»

Lembergs: Privātie termināļi var iesaistīties «Nord Stream 2» projektā arī bez brīvostas valdes lēmuma

Lembergs: Privātie termināļi var iesaistīties «Nord Stream 2» projektā arī bez brīvostas valdes lēmuma



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Sigulda, 170000 EUR
Māja
Māja, Lapmežciems, 170000 EUR
Māja
Māja, Rīga, 215000 EUR