Šoreiz RB "Vecāku sapulcē" nolēmām aprunāties par skolēnu drošību. Ne tikai tāpēc, ka laiku pa laikam redakcijas pastā atrodam kādu vēstuli par šo tēmu (divas vēstules šoreiz citējam), bet arī tāpēc, ka skolēni nākamnedēļ tiks mudināti domāt un runāt par drošības jautājumiem, jo klāt drošības nedēļa.
Skolēni nejūtas droši (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc stundām zem tiltiņa
Trīspadsmitgadīgais Toms, stāvot Mārupes ielā un gaidot ierodamies policiju, stāsta par notikušo: "Gāju no skolas mājās gar Māras dīķi. Steidzos un laiku pa laikam ieskatījos pulkstenī mobilajā telefonā. Man no aizmugures pienāca klāt divi puiši, izvilka nazi un lika atdot telefonu. Teica, lai dodot arī naudu, taču tās man tiešām nebija. Pēc tam teica, lai eju pretējā virzienā..."
Šādu gadījumu diemžēl nav mazums. Sīkajiem zaglēniem skolu apkārtnes ir īstas zelta bedres. Mūsdienās vai katram skolas bērnam pat mazākajās klasēs ir mobilais telefons, kas vilina potenciālos zagļus. Iespējams, ka nedaudz drošāk skolēni jūtas Rīgas centrā, bet nomalēs gan ne. Rīgas Angļu ģimnāzijā, piemēram, ļoti bieži nākas dzirdēt par apkārtnē notikušām zādzībām, kad, draudot ar nazi, jaunāko klašu skolēniem tiek atņemti telefoni un nauda. Uzbrūk un draud arī puišiem no pamatskolas klasēm, retāku reizi cieš kāds vidusskolēns. Uzbrukumi notiek Robežu ielā, pie dzelzceļa pārbrauktuvēm, kas skolai ir visapkārt, Māras dīķa tuvumā un zem tiltiņa pār Mārupīti. Pašu skolēnu vidū jau gadiem tiek lietots izteiciens "pēc stundām zem tiltiņa", ar to domājot kriminālu vietu, kur var iekulties nepatikšanās. Vecākiem dažkārt pat nākas ik dienas braukt pakaļ uz skolu, jo mazāko klašu skolnieciņi pēc piedzīvotas zādzības nereti atsakās paši iet mājās.
Reizēm palīdz "pašdarbība"
Rīgas Angļu ģimnāzijas direktors Modris Klegeris atzīst, ka problēma pastāv. Cietušie pie viņa mēdz vērsties pēc palīdzības, un uz skolu tiek saukta arī policija. Taču skolas vadība nevar rakstīt iesniegumu policijai. Ja cietušais vēl ir nepilngadīgs, tas jādara skolēna vecākiem. Daudzi izvēlas iesniegumu nerakstīt, jo tikai retas veiksmes gadījumā iespējams atgūt nozagto, kas, visticamāk, tūlīt pat pēc atņemšanas parasti tiek realizēts tuvējā Āgenskalna tirgū. Tomēr zagļus gadās arī noķert. Visbiežāk tie vēl nav pilngadīgi. Ja nav sasniegts pat 14 gadu vecums, kriminālatbildība šim mazajam zaglēnam neiestājas. No policijas parasti pēc kāda laika tiek saņemta ziņa: krimināllieta nav uzsākta, jo zaudējumu summa ir pārāk maza vai arī trūkst pierādījumu.
Reizēm skolēni paši ķeras klāt pie "pašdarbības". Kāds vidusskolēns stāsta par savu pieredzi pirms vairākiem gadiem: "Pie skolas, zem tiltiņa, man pienāca klāt bariņš puišu un teica, lai atdodu naudu. Tolaik mobilie telefoni vēl nebija tik izplatīti. Naudas bija tikai nedaudz vairāk par latu, taču to pašu man atņēma. Mans tēvs par notikušo ziņoja, un mājās ieradās policists. Protams, pierādījumu bija pārāk maz un arī nozagtā summa pārāk niecīga, lai ko uzsāktu." Toreiz viss tā arī beidzies, taču pēc kāda laika, atbraucis vakarā uz skolu pēc ekskursijas, futbollaukumā šis puisis pazinis savus pāridarītājus, kas turpat netālu arī dzīvo. Ar kāda tuvumā sastapta apsarga palīdzību viens no zaglēniem saņemts ciet un aizvests uz policijas iecirkni. "Viņš izskatījās pavisam sīks un visu ceļu mašīnas aizmugurē raudāja un lūdzās, lai palaiž. Vēlāk policijas iecirknī izrādījās, ka viņam vēl nemaz nav četrpadsmit. Nākamajā dienā pie mums ieradās viņa māsa un atdeva naudu." Šādas situācijas ir tikai apstākļu sakritība, taču kalpo noziedzīgajiem pusaudžiem par mācību.
Sargā pats sevi!
Kā iespējamo problēmas risinājumu M. Klegeris min policijas patrulēšanu dienas laikā. Skolas vadība regulāri raksta vēstules ar lūgumiem, taču atbilde vienmēr ir viena un tā pati - Rīgas Angļu ģimnāzija patruļas maršrutā ir jau iekļauta. Diemžēl policijas mašīna skolas apkārtnē parādās reti un visbiežāk laikā, kad visi skolēni jau ir mājās. Pirmajās septembra dienās pie skolas parasti patrulē policists, dažās Rīgas skolās tas notiek pat visu skolas mācību gadu, taču ģimnāzijas direktors to neuzskata par izeju: "Nav jēgas no policista, kurš sēdētu skolas vestibilā cauru dienu. Tas nemainītu situāciju tuvējā apkārtnē, kurā pēdējā laikā izplatīts kļuvis arī vandalisms - tuvējo māju sienas klāj visādi ķēpājumi un uzraksti, skolas parkā nolauztas iestādītās pundureglītes..." Mēģinājumus ieviest kārtību apgrūtina arī skolas sētas trūkums, kas neļauj precīzi noteikt skolas teritoriju.
Par iespējamajām vecāku aktivitātēm M. Klegeris nosmej: "Un ko tad viņi naktī patruļās darītu? Ostīt skolas parka ceriņus var tikai pavisam īsu laiku gadā." Skolu regulāri apmeklē policijas darbinieki, lai jaunāko klašu skolēniem stāstītu par drošību. Direktors gan uzskata, ka galvenā loma izglītošanā noteikti ir vecākiem: "Nevaram ieviest atsevišķu mācību priekšmetu, kurā runātu par drošību uz ielām, izvairīšanos no bīstamām situācijām. Paredzētais stundu skaits ir tik liels, cik tas ir, un jauna mācību stunda nozīmētu atteikšanos no kādas citas." Skaidrs, ka pēdējā modeļa mobilais telefons maza, autobusa pieturā stāvoša skolnieciņa rokās var radīt pastiprinātu potenciālā zagļa interesi, tāpēc vietā būtu piesaukt mūžseno: sargi sevi pats, un Dievs tevi sargās. Direktors iesaka skolēniem izvēlēties drošāko, lai arī bieži vien garāko ceļu uz mājām un iet pa ielām, nevis mazām taciņām. Ne nu gluži beisbola nūju vajadzētu līdzi nēsāt, taču kādu pašaizsardzības paņēmienu gan derētu zināt katram.
Zināšanai
No 24. līdz 28. aprīlim notiks drošības nedēļa 1.-9. klašu skolēniem "Mums apkārt droša vide". Drošības nedēļu organizē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) sadarbībā ar drošības darba grupas partneriem. Drošības nedēļas laikā 1.-4. klašu skolēni kopā ar vecākiem un skolotājiem izstaigās skolas un mājas apkārtni, pārrunās drošības jautājumus un zīmēs vai veidos aplikācijā kādu no bīstamajām vietām. 5.-6. klašu skolēni veidos reportāžu par savā apkārtnē bīstamām vietām un reālām situācijām, attēlojot redzēto fotogrāfijās, zīmējumos vai filmās. Labāko darbu autori saņems balvas. Savukārt 7.-9. klašu skolēni skatīsies CSDD sagatavotu filmu, pēc tam būs iespēja piedalīties CSDD rīkotā konkursā. 5.-6. klašu skolēniem būs iespēja pārbaudīt savas zināšanas arī par pirmās palīdzības jautājumiem, aizpildot anketu, ko sagatavojis Katastrofu medicīnas centrs.