Pirmā ceturkšņa ekonomikas izaugsmes rādītājs nav tāds, ar kuru būtu liels iemesls lepoties, jo labie privātā patēriņa dati liecināja, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes tempi varētu būt straujāki, uzskata «Nordea» bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.
«Nordea» eksperts: Ar pirmā ceturkšņa izaugsmes rādītāju nav iemesla lepoties
Mazumtirdzniecības apjoms pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir audzis par 7,5%, kas lika domāt, ka arī IKP izaugsmes rādītāji varētu būt labāki, nekā prognozēts gada sākumā. Lai gan detalizēti dati par nozarēm pašlaik nav pieejami, visticamāk, straujāku IKP izaugsmi pirmajā ceturksnī ir bremzējusi rūpniecība un būvniecība, kā arī vairumtirdzniecība, kurai klājas daudz grūtāk nekā mazumtirdzniecībai, domā Belēvičs.
Viņš atzīmē, ka salīdzinoši sliktie pirmā ceturkšņa dati nav tikai Latvijas fenomens, bet, piemēram, arī ASV un Lielbritānijā, kas pēdējā laikā bija reģioni ar vienu no labākajiem izaugsmes rādītājiem pasaulē, gads iesācies samērā gausi.
«Visticamāk, jau otrajā ceturksnī redzēsim labākus IKP gada izaugsmes rādītājus,» prognozē bankas eksperts.
«Nordea» banka nemaina gada sākumā izteikto prognozi par Latvijas IKP izaugsmi 2,6% apmērā 2015.gadā.
Kā ziņots, Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums rāda, ka šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir pieaudzis par 2,1%. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem IKP ir palielinājies par 2%.
IKP pieaugumu sekmēja kāpums apstrādes rūpniecībā par 4% un pakalpojumu nozarēs (bez tirdzniecības) par 2%. Tirdzniecībā radītā pievienotā vērtība saglabājusies 2014.gada pirmā ceturkšņa līmenī. Būvniecības produkcijas apjomi samazinājušies par 1%.
Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada ceturto ceturksni, IKP apjoms pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 0,4%.