Azartspēļu uzraudzības inspekcijai 350 personu lūgumi neielaist viņus spēļu zālēs

«Pēdējā laikā ir gana daudz tādu personu, kas nāk pie mums un raksta iesniegumu, lai viņus vairs neielaistu spēļu zālēs. (..) Šobrīd likums neparedz viņu aizsardzību, bet tas ir ielikts jaunajā likumā tādā nozīmē, ka būs jāveido saraksts ar atkarīgajām personām. Tāds jau ir gan Igaunijā, gan Lietuvā. Šobrīd mums ir 350 personu, kuras lūgušas mūs informēt spēļu zāles, lai viņus tajās neielaiž. Mēs šos iesniegumus pārsūtām azartspēļu organizētājiem,» sacīja Birne, piebilstot, ka šie cilvēki paši ir sapratuši, ka viņiem ir problēma ar azartspēlēm.

Vienlaikus Birne arī atzina, ka ne vienmēr šis lūgums tiek arī izpildīts. «Gadās visādi, bet 95% lūgumu izpilda. Jāsaprot, ka azartspēļu nozarē strādā 3632 darbinieki. Protams, nevaram ielīst ādā katram un garantēt, ka viņš būs pilnīgi godīgs, veicot savus darba pienākumus, un visu izdarīs pilnīgi precīzi. Ir bijušas situācijas, kad pie mums atnāk cilvēks un norāda, lai gan ir rakstījis iesniegumu, ir ielaists spēļu zālē. Mēs, protams, atkārtoti pārsūtām iedzīvotāju lūgumus spēļu zālēm. Taču tā kā likumā tas šobrīd nav atrunāts, mēs nevaram nekādā veidā spēļu zāles sodīt. Šobrīd tā ir mūsu labās gribas darbība, palīdzot šiem cilvēkiem cīņā ar viņu atkarību,» teica inspekcijas priekšniece.

Viņa norādīja, ka nevaru precīzi pateikt, cik daudz iedzīvotāju spēlē azartspēles, jo šobrīd inspekcijai ir tikai kazino reģistrs. «Kazino reģistrs liecina, ka katru mēnesi ir aptuveni 49-54 tūkstoši kazino apmeklējumu. Bet tas nenozīmē, ka tik daudz cilvēku iet uz kazino - lielākā daļa no spēlmaņiem apmeklē kazino vairākas reizes. Unikālie apmeklējumi varētu būt puse, iespējams, pat mazāk. Ir standarta kazino publika, kam tas interesē. Pieņemu, ka ar spēļu automātiem ir tāpat,» minēja Birne.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija darbu sāka 1998.gadā un realizē valsts politiku izložu un azartspēļu organizēšanā. Iestādes galvenie uzdevumi ir nodrošināt, lai azartspēles patērētājiem ir drošas, azartspēļu un loteriju organizētāji atbilst likumā noteiktajām prasībām, kā arī nodrošināt azartspēļu un loteriju kontroli un uzraudzību, lai tās tiktu organizētas tikai atbilstoši valsts normatīvo aktu prasībām, un nodrošināt patērētāju interešu aizsardzību un veidot ieguldījumu, lai samazinātu iespējamo sociālo risku, kas saistīts ar azartspēlēm.