Vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto uzskata, ka jaunieši bez krievu valodas zināšanām darba tirgū tiek diskriminēti, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma SIA «CV-Online Latvia» veiktais pētījums.
57% uzskata, ka jaunieši bez krievu valodas zināšanām tiek diskriminēti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Trešdaļa jeb 30% aptaujāto uzskata, ka darba piedāvāšana pretendentam ar latviešu un krievu valodas zināšanām, nevis darbiniekam, kurš pārzina tikai latviešu valodu, ir otrā kandidāta diskriminēšana, bet 70% ir pārliecināti, ka darba devējs šādā situācijā izvēlas kvalificētāko darbinieku. Savukārt 14% aptaujāto atzīst, ka krievu valodas nezināšana pagātnē ir liegusi iespēju iegūt darbu.
Lielākā daļa jeb 77% aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka darbinieks krievu valodas nezināšanu var kompensēt ar augstu kvalifikāciju un spēcīgām zināšanām pārstāvētajā nozarē.
Vairāk nekā puse jeb 60% respondentu savas krievu valodas zināšanas, izceļot īpaši runātprasmi, novērtē kā izcilas, 28% tās ir sarunvalodas līmenī, bet 10% atzīst, ka tās ir zemā līmenī. Tāpat 93% respondentu atzīst, ka viņu pašreizējā darbavieta nepiedāvā iespējas apmeklēt krievu valodas kursus.
Teju puse jeb 49% uzskata, ka krievu valodas zināšanas ir viena no atslēgām konkurētspējai darba tirgū, 40% domā, ka valodas loma dažādās nozarēs ir atšķirīga. Savukārt 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka krievu valodas zināšanas neietekmē konkurētspēju darba tirgū.
Atbildot uz jautājumu, kurās nozarēs svešvalodu zināšanas nepieciešamas visvairāk, aptaujātie visbiežāk atzīmēja apkalpošanas sfēru, tūrisma nozari, tirdzniecību, transportu/loģistiku, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozari.
Kā skaidro «CV-Online Latvia» personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns, analizējot situāciju darba tirgū, jāatzīst, ka krievu valodas zināšanas kandidātiem joprojām ir ļoti būtiskas. Nereti darba devēji kā pamatprasību kandidātam nosaka vismaz trīs valodu zināšanas - latviešu, krievu un angļu valodu.
Tāpat jāatzīst, ka - īpaši starptautiskos uzņēmumos - papildu valodu zināšanas ir ne tikai svarīgas, lai varētu veikt darba pienākumus, bet bieži arī nozīmīgas darbinieku savstarpējai komunikācijai, atzīmē Kotāns.
Interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» sadarbībā ar izklaides un atpūtas vietu «Klondaika» veiktais pētījums noritēja no 6.marta līdz 20.martam, kopumā aptaujājot 3021 respondentu.