Eiropas Savienībai (ES) vienlīdz būtiska ir gan Dienvidu, gan Austrumu kaimiņu stabilitāte, piedaloties neformālajā ES un ES Dienvidu kaimiņu - Alžīrijas, Tunisijas, Palestīnas, Libānas, Ēģiptes, Jordānijas, Tunisijas, Izraēlas - ārlietu ministru sanāksmē Barselonā, pirmdien sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ārlietu ministrijā norādīja, ka sanāksme rīkota, lai pārrunātu ES Eiropas kaimiņpolitiku (EKP) no Dienvidu kaimiņu perspektīvas, kā arī migrācijas, enerģētikas, terorisma, tostarp cīņu ar ISIL/ Dae'sh, un Tuvo Austrumu miera procesu.
Rinkēvičs paudis pārliecību, ka ES
Eiropas kaimiņpolitikai jāsaglabā prioritāra nozīme ES ārējās attiecībās, kurai ir jābūt vienotai un ar ilgtermiņa stratēģiju.
EKP mērķi nav jāmaina pēc būtības, tie ir aktuāli, taču pašreizējā situācija prasa to precīzāku, mērķtiecīgāku pārorientāciju, lai skaidrāk atbilstu gan ES, gan partneru interesēm.
Uzrunājot klātesošos, ārlietu ministrs paudis pārliecību, ka
ES ciešāk jāsadarbojas ar Dienvidu kaimiņiem terorisma apkarošanas jomā, kā arī krīžu risināšanā kā Austrumu, tā Dienvidu kaimiņos.
Tāpat ministrs aicināja daudz biežāk sasaukt neformālas ES un Dienvidu kaimiņu ārlietu ministru sanāksmes, tādējādi veidojot aktīvāku dialogu par kopējiem izaicinājumiem reģionā.
Ministrs uzsvēris ka Latvija un ES atbalsta turpmāku aktīvu ES iesaisti dienvidu kaimiņu reģionā Eiropas kaimiņattiecību politikas kontekstā, lai veicinātu stabila un droša reģiona attīstību, kas būtu balstīts uz demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību vērtību ievērošanu, vienlaikus katrai valstij piemērojot individuālu pieeju.
Viņš akcentējis, ka ir svarīgi panākt ES vienotu izpratni par EKP, un izteica cerību, ka EKP pārskata process būs būtiski pavirzījies līdz Rīgas samitam, un tas dos iespēju Rīgas samita deklarācijā atspoguļot nozīmīgus EKP pārskata elementus. Elastība un pastiprināta diferenciācija ir galvenie principi, nosakot ES stratēģiskās prioritātes reģionu un valstu līmenī.
