Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece reģionālās vizītes laikā Valmierā uzsvēra, ka pašlaik būtiskākie jautājumi ir valsts drošība un sociālais atbalsts, aģentūrai BNS pavēstīja Saeimas Preses dienests.
Saeimas spīkere: pašlaik būtiskākie jautājumi ir valsts drošība un sociālais atbalsts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas priekšsēdētāja reģionālās vizītes laikā piektdien tikās ar 3.novada 22.Zemessardzes kājnieku bataljona zemessargiem un karavīriem pulkvežleitnanta Gvido Brennera vadībā, militārās bāzes «Ķesterciems» apsaimniekotājiem un jaunsargiem. Sarunā piedalījās arī Zemessardzes komandieris ģenerālis Leonīds Kalniņš.
Mūrniece uzteica sabiedrības vēlmi darīt ko praktisku savas valsts labā, stājoties Zemessardzē, jauniešu interesi par jaunsardzi, kā arī pauda gandarījumu, ka deputāti, balsojot par budžetu, spējuši vienoties par finansējuma palielināšanu valsts aizsardzībai.
«Jūtu politiķu attieksmes maiņu, vismaz izpratni, ka ģeopolitiskā situācija ir nopietna,» viņa atzina.
Diskusijā tika apspriesti arī Zemessardzes atbalsta un apgādes pasākumi, kā arī Latvijas drošība pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kā arī valstiskās audzināšanas un vēstures mācība skolās.
«Valmiera atrodas latviskā novadā. Bet, piemēram, Rīgā ir noteiktas skolas, kur 18.novembris vēl nesen tika uzskatīts par ikdienišķu darba dienu, un skolā nekas neliecināja, ka šajā dienā dibināta Latvijas valsts,» uzsvēra Mūrniece, norādot, ka jaunsargos latviešu valodu ļoti ātri apgūst arī krievu bērni un jaunsardze māca iekļauties kolektīvā un sadarboties.
Vizītes turpinājumā Saeimas priekšsēdētāja apmeklēja Valmieras SOS bērnu ciematu, kur tikās ar Aigas Karitones audžuģimeni, SOS ciemata direktoru Ediju Pētersonu un Latvijas SOS Bērnu ciematu direktori Ilzi Paleju.
Valmieras SOS ciematā pašlaik ir 12 audžuģimenes un 62 audžubērni. SOS bērnu ciemati atšķirībā no bērnunamiem nodrošina ģimenes aprūpi un uzņemas atbildību par bērnu līdz 24 gadu vecumam, kā tas pieņemts rietumvalstīs.
«Jādara viss, lai līdzīgi modeļi tiktu attīstīti. Politiķiem jāatrod veids, kā tos atbalstīt. Bērna intereses te ir vissvarīgākās,» vērtējot SOS ciematus, atzina Mūrniece.
SOS bērnu ciematu kustība arī atbalsta ģimenes, kas nokļuvušas grūtībās, cenšoties nodrošināt, lai bērns paliktu kopā ar saviem bioloģiskajiem vecākiem. Paleja uzsvēra, ka deinstitucionalizācija, proti, bērnu izņemšana no bērnunamiem, ir viens no šīs kustības mērķiem. Otrs būtisks jautājums ir panākt, lai valsts sniegtu atbalstu šiem bērniem līdz 24 gadu vecumam, nevis līdz 18 gadu vecumam.
Spīkere rosināja deinstucionalizācijas iniciatīvas sīkāk pārrunāt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.