Ķīnā pēc aizdedzināšanās mirusi tibetiešu mūķene, vēstīja ārvalstīs bāzētās tibetiešu tiesību aizstāvības grupas un plašsaziņas līdzekļi, norādot, ka viņa tādā veidā protestēja pret Ķīnas varu Tibetā un pauda atbalstu Tibetas budistu garīgajam līderim dalailamam.
Ķīnā pēc aizdedzināšanās mirst tibetiešu mūķene
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
47 gadus vecā Ješi Hando no Ngananas sieviešu klostera trešdien riņķoja ap Kardzes klostera Sičuaņas provincē un tad aizdedzinājās pie policijas iecirkņa, izkliedzot saukļus «Tibetai ir vajadzīga brīvība», «Lai viņa svētība atgriežas Tibetā», vēstīja Lielbritānijā bāzētā aktīvistu grupa «Free Tibet», Vašingtonā bāzētā «International Campaign for Tibet» (ICT) un ASV bāzētā radiostacija «Radio Free Asia» (RFA).
RFA norādīja, ka oficiāla apstiprinājuma mūķenes nāvei nav, tomēr aculiecinieki nepieļauj, ka viņa varētu būt izdzīvojusi.
Drošības spēki, kas centās apslāpēt liesmas, ātri aizveda Hando apdegušo ķermeni no notikuma vietas, un viņas ģimene ceturtdien tika izsaukta uz policiju, informēja «Free Tibet».
Ķīnā valdošās Komunistiskās partijas augstākā amatpersona Tibetā trešdien solīja, ka tiks izvērtēts tibetiešu budistu mūku un mūķeņu patriotisms, lai tādā veidā stiprinātu ideoloģisko kontroli reģionā. Komunistiskā partija pastiprinās «novērtējuma darbības», lai garantētu «priekšzīmīgi harmoniskus klosterus», kā arī «patriotiskus, likumpaklausīgus mūkus un mūķenes», rakstā partijas oficiālajā laikrakstā «Žeņmiņ žibao» paziņoja tās Tibetas autonomā rajona organizācijas vadītājs Čeņs Cjuaņguo.
Saspīlējums starp tibetiešiem un Ķīnas valdību ir liels, un vairāk nekā 130 tibetiešu ir aizdedzinājušies protesta akcijās kopš 2009.gada. Lielākā daļa no viņiem ir miruši, vēstīja gan ICT, gan RFA.
Daudzi tibetieši apsūdz valdību par reliģisku apspiešanu un viņu kultūras iznīcināšanu, ko gan noliedz Ķīnas valdība, kas uzstāj, ka ir panākusi reģiona attīstību.
Nobela Miera prēmijas laureāts dalailama dzīvo trimdā Indijā kopš 1959.gada, kad notika neveiksmīga tibetiešu sacelšanas pret Ķīnas valdību. Dalailama tibetiešu protestus ar aizdedzināšanos ir raksturojis kā izmisuma darbības, kuras nav viņa spēkos apturēt.