Eiropas valstis nevēlas Krievijas ekonomikas sabrukumu, jo tas radītu «neizdevušos valsti» ar kodolieročiem, šodien diskusijā par Krievijas un Rietumu attiecību nākotni pauda Eiropas Līderības tīkla līdzveidotājs Ians Kearns.
Eiropa nevēlas Krievijas ekonomikas sabrukumu, jo tas radītu «neizdevušos valsti» ar kodolieročiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kearns skaidroja, ka pagājušajā decembrī Krievijas rubļa vērtība strauji kritās un vairākas Eiropas valstu galvaspilsētas bija norūpējušās, ka Krievijas ekonomika varētu sabrukt. Viņš norādīja, ka Rietumu valstis nav ieinteresētas, lai Krievijas ekonomika sabruktu, jo tas vājinātu pašreizējo prezidenta Vladimira Putina režīmu. Savukārt, ja kristu Putina režīms, nav iespējams paredzēt, kas nāktu pie varas.
Tāpat ekonomikas sabrukums radītu «neizdevušos valsti», kurai būtu kodolieroči, bet kuras rīcību nevarētu paredzēt.
Viņš gan norādīja, ka, krīzei Ukrainā saasinoties, sankcijas pret Krieviju varētu tikt pastiprinātas, tomēr tādā gadījumā tām ir jābūt «notēmētām» uz konkrētiem ekonomikas sektoriem.
Jau ziņots, ka augsta līmeņa Eirāzijas eksperti Latvijas Ārpolitikas institūta organizētā publiskā diskusijā šodien pārrunāja Krievijas un Rietumu attiecību nākotni.
Krīze Ukrainā ir mainījusi daudzu skatījumu uz starptautisko situāciju, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārpolitikas institūts, piebilstot, ka pieaugoša polarizēšanās globālajā arēnā tiek salīdzināta ar Auksto karu. Lai izvairītos no eskalācijas vai tālākiem konfliktiem, visām pusēm būs nepieciešams pieņemt lēmumu par efektīvu ilgtermiņa ārpolitiku un drošības politiku.