Būvniecības industrijas līderis pērn, tāpat kā vairākos iepriekšējos gados, bija būvmateriālu tirdzniecības uzņēmums SIA «Depo DIY» ar 203,417 miljonu eiro apgrozījumu, liecina SIA «Firmas.lv» un aģentūras LETA veidotais «Latvijas biznesa gada pārskats 2017».
Otrā lielākā kompānija pēc apgrozījuma pērn bija būvfirma AS «UPB» ar 115,333 miljonu eiro apgrozījumu, bet trešā - durvju un logu ražotāja SIA «Jeld-Wen Latvija» ar 72,233 miljonu eiro apgrozījumu.
«Top 10» iekļuvuši arī tādi uzņēmumi kā VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ar 64,483 miljonu eiro apgrozījumu, SIA «Tirdzniecības nams «Kurši«» ar 64,372 miljonu eiro apgrozījumu, SIA «Cemex» ar 57,986 miljona eiro apgrozījumu, SIA «Binders» ar 55,101 miljona eiro apgrozījumu, SIA «Knauf» ar 54,008 miljonu eiro apgrozījumu, AS «Kesko Senukai Latvia» ar 48,454 miljonu eiro apgrozījumu un SIA «Merks» ar 45,144 miljonu eiro apgrozījumu.
«Latvijas biznesa gada pārskats 2017» liecina, ka būvniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn samazinājās par 15%. Būvniecībā pērn bija arī lielākais peļņas kritums - par 35%.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs izdevumā norāda, ka pēc divu gadu apjomu krituma būvniecības nozarē šogad ir atsākusies augšupeja un patlaban galvenais izaicinājums ir nodrošināt mērenu izaugsmi nevis strauju apjomu pieaugumu gada vai divu laikā.
2015.gadā un 2016.gadā kritums nozarē ES struktūrfondu apguves kavēšanās dēļ bija ļoti būtisks, pērn tas pat pārsniedza 20%. Grinbergs skaidro, ka šogad ir visas indikācijas, ka atsākusies augšupeja, to liecina arī pieprasījuma pieaugums būvmateriālu ražotājiem un būvmateriālu tirgotājiem. Pagaidām gan viss liecina, ka šogad pieaugums nebūs tik straujš, vienkārši nozare pēc krituma perioda atgriezīsies pie normāliem būvniecības apjomiem.
«Lielākais risks nozarei ir tas, lai pēc krituma nebūtu pārāk straujš pieaugums. Cerības vieš Ekonomikas ministrija, kas strādā pie tā, lai apjomu kāpums būtu izlīdzināts, vienmērīgāks. Ja ES struktūrfondu apguvi izdosies izlīdzināt piecu līdz septiņu gadu periodā, tad nozarē veidosies normāla situācija ar augošu pieprasījumu un nelielu piedāvājuma trūkumu. Pretējā gadījumā nozare var sākt buksēt,» norāda Grinbergs.
«Latvijas Biznesa gada pārskats» ir apjomīgākais Latvijas tautsaimniecības apskats, kurā tiek izvērtēti uzņēmumu darbības rādītāji pēc gada pārskatu datiem, un tas aptver uzņēmumus, kas nodrošina 97% no kopējā neto apgrozījuma. Pētījumā ir apskatīti uzņēmumu TOP vairāk nekā 60 nozarēs un dažādos griezumos: pēc apgrozījuma, peļņas, darbinieku skaita, reģionu attīstības, piesaistītajām investīcijām u.c. Tajā sniegti profesionālo asociāciju un nozares speciālistu viedokļi par aizvadītā gada rezultātiem un nākotnes prognozes. Šogad apskatā īpaša uzmanība ir pievērsta gaidāmajai nodokļu reformai, un pirmo reizi piesaistīta Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku grupa.
«Latvijas Biznesa gada pārskatā 2017» apkopoti dati par vairāk nekā 21 000 uzņēmumu, kuru apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 145 000 eiro. Apskatā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn veidoja 51,5 miljardus eiro, kas ir par 0,5% mazāk nekā 2015.gadā, bet uzņēmumu kopējā peļņa pērn sasniegusi 2,32 miljardus eiro. Vienlaikus uzņēmumu kopējais darbinieku skaits pagājušajā gadā sarucis līdz 526 000.
Pārskatu veidoja «Firmas.lv» sadarbībā ar aģentūru LETA, Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Rīgas Ekonomikas augstskolas un «Oxford Research Baltics» pētniekiem.
