Daudzas «zaļās spēkstacijas» pat nav sāktas būvēt, pēc papīriem - vajadzētu jau darboties

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Vairāki zaļās enerģijas ražotāji krāpjas ar atļaujām, uzrādot pilnīgi citas iekārtas, nekā solījuši būvēt, atklājis TV3 raidījums «Nekā personīga».

Raidījuma veidotāju veiktās aplēses liecina, ka elektrības patērētājiem tas varētu izmaksāt līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados.

«Nekā personīga» atgādina, ka šoruden beidzas termiņš, kura laikā bija jāpabeidz to zaļo spēkstaciju būvniecība, kuras Ekonomikas ministrijas atļaujas saņēma 2012.gadā. No tā laika jaunas atļaujas būvēt stacijas vairāk neizsniedz, bet izsniegtās atļaujas pagarinātas netiek.

Liela daļa atļauju īpašnieku nepaguva elektrostacijas uzbūvēt.

Daudzi licences zaudēja, bet daži uzņēmēji atrada shēmu, kā valsts atbalstu nezaudēt, uzrādot pilnīgi citas iekārtas, nekā solījušies būvēt.

Raidījuma veidotāji norāda, ka, ja projekts pabeigts un stacija darbojas, īpašnieki saražoto elektroenerģiju var pārdot par pieckārt paaugstinātu cenu. Šo izdevīgo tarifu kā OIK samaksā uzņēmumi un mājsaimniecības.

Šķeldas koģenerācijas stacijā ražojot elektrību, rodas blakus produkts siltums. Ar to var apkurināt dzīvojamās mājas vai izmantot rūpniecībā. Koģenerācijas staciju izdevīgi darbināt, kad ir pieprasījums pēc siltuma. Saražoto elektrību par pieckāršu tarifu uzpērk valsts, tāpēc arī siltuma izmaksas ir mazas.

«Nekā personīga» pārliecinājās, ka

lielā daļā vietu, kurās paredzēta spēkstaciju būvniecība, darbi nav pabeigti, un vietām pat nemaz nav uzsākti.

Stacijas nav uzbūvējuši vairāki uzņēmumi. SIA «Briedis būve» bija paredzēta stacija Saldus novadā. Amatas novadā bija paredzēti pat divi objekti, bet darbus nav paveicis ne uzņēmums «Tektus», ne «M parks». Tāpat staciju nav uzbūvējis «Madonas eko», «E Strenči», «E Seda» un «Elektro Rīdzene».

Par spīti tam, ka stacijas nav uzbūvētas, «Sadales tīkla» darbinieki jau pavasarī nomērījuši, ka koģenerācijas stacijās tiek saražoti 10 kilovati strāvas.

«Strenčos, Sedā Madonā un Vaivē šobrīd būtu jābūt pabeigtām koģenerācijas stacijām, jākuras šķeldas krāsnīm un turbīnām jāražo elektrība. Nekas no tā nenotiek.

Tomēr visas šīs stacijas ir saņēmušas valsts akciju sabiedrības «Sadales tīkli» atzinums, ka elektrības ražošanas fakts ir pārbaudīts un apstiprināts,» uzsver «Nekā personīga».

Izrādās, ka uzņēmēji noīrējuši pagaidu stacijas variantu, ar kuru var saražot strāvu pieciem gludekļiem vai trīs cepeškrāsnīm. Tas Sadales tīkla elektriķus nav mulsinājis, galvenais, lai jauda nav lielāka par Ekonomikas ministrijas atļauto.

Koģenerācijas staciju uzņēmumi Strenčos, Sedā, Vaivē un Madonā uz pusēm pieder akciju sabiedrībai «Nilex grupa» un Igaunijā reģistrētai kompānijai «Mahnid ja Rahnud». Madonas staciju nopirkuši septembrī, pārējās trīs pagājušā gada decembrī. Visās četrās firmās valdes loceklis ir Andis Dābols. Viņš raidījumam atklāti pastāsta, ka

uz «Sadales tīklu» testiem noīrējis mazjaudas pārvietojamu elektrostaciju, kas darbojas ar granulu katlu.

Tas, ka tā ne visai attāli atgādina plānotās koģenerācijas stacijas, viņaprāt, nav nekāds pārkāpums.

Ekonomikas ministrija līdz 2012.gada rudenim izsniedza 560 atļaujas subsidētās elektroenerģijas ražošanai. Līdz šim ministrija lielāko daļu atļauju ir anulējusi, jo stacijas nav uzbūvētas un ražošana nav uzsākta laikā. Taču «Nekā personīga» pētītajām firmām Ekonomikas ministrija atļaujas nav atņēmusi.

Ministrija saka, ka celtnieku vagoniņa iedzīšana stacijas teritorijā uz jaudas testiem ir atbilstoša noteikumiem.

Ierēdņi skaidro, ka vēršanās pret uzņēmējiem tiesā valstij varētu prasīt pārāk daudz resursu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu