Zemniekiem plūdu skartajās Latgales novadu teritorijās, visticamāk, nākamais būs «tukšais gads», portālam TVNET atzina Kārsavas pašvaldības priekšsēdētāja Ināra Silicka. Novadā zem ūdens ir daudzi tūkstoši hektāru ziemāju, kā arī lielas bažas pirms ziemas sagādā gaidāmais siena trūkumus.
Saskaņā ar pašvaldības aplēsēm, plūdu nodarītā kaitējuma apmērs Kārsavas novadā mērāms vairākos tūkstošos eiro. Izpostīto ceļu un caurteku atjaunošana izmaksā 210,5 tūkstošus eiro, bet vēl papildu līdzekļi nepieciešami vairākām novada mājsaimniecībām Šnitkas un Rītupes krastos, lai nodrošinātu pamatvajadzības plūdos cietušajiem iedzīvotājiem, kā arī ūdens sūkņu remontiem Malnavas un Salnavas pagastā un Kārsavas pilsētā.
«Zeme ir pilna ar ūdeni. Līdz ar to nesenais lietus [šīs nedēļas sākumā] rada problēmas. Apjaušam arī pašvaldības problēmas, kad, būvējot ceļus, mēs neaktualizējām jautājumu par caurtekām. Redzam arī, ka problēmas ir lielajās caurtekās,» stāstīja Silicka. Tā, piemēram, gar Kārsavu tekošā Šnitkas upe atrodas uz divām dolomīta plāksnēm un savulaik, būvējot Telegrāfa un Vienības ielu, nebija iespējams gultni padziļināt un caurtekas izveidot zemāk.
«Lai veiktu upes padziļināšanu, lai sakārtotu plūdu laikā sabojātas caurtekas, ir jāveic vai nu lokālā vietējā spridzināšana, vai jālieto atskaldāmais āmurs. Lai dolomīta plāksnes izskrāpētu, izspridzinātu, vajag savus 400 tūkstošus eiro. Pašvaldībai tādu līdzekļu nav,» stāstīja Kārsavas novada priekšsēdētāja. Iepriekš Šnitka tikusi tīrīta Eiropas Savienības projekta ietvaros, bet darbi notikuši tikai lauku teritorijā.
Patlaban no Kārsavas novada zemniekiem ir saņemti 99 pieteikumi kompensāciju saņemšanai no valsts. Iesniegumi ir par aptuveni 1,5 tūkstošiem hektāru sējumu, no kuriem lielākā daļa ir ziemāji. «Līdz ar to mēs varam domāt, ka diemžēl nākamgad būs tukšais gads. Arī siena tonnas ir zem ūdens. Esošā panorāma ir bēdīga,» atzina pašvaldības vadītāja.
Novada domē vērsušies vairāki mazie zemnieki, lūdzot pašvaldību izplatīt informāciju, ka viņiem nepieciešams iegādāties sienu, tādā veidā cerot atrast kādu, kurš par saprātīgu cenu var to pārdot. «Pārāk daudz ir palicis zem ūdens, lai mēs viens otram varētu palīdzēt,» teica Silicka.
Portāls TVNET jau vēstīja, ka plūdu nodarīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldībām, tai skaitā infrastruktūras atjaunošanai, varētu prasīt ap 4,7 miljonus eiro, iepriekš pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Satiksmes ministrijai, Zemkopības ministrijai un VARAM sākotnēji tika uzdots līdz 15.septembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam pieprasījumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu, lai segtu infrastruktūras atjaunošanu plūdu skartajās teritorijās. Taču ministrijā skaidro, ka 29.augusta valdības sēdē tika pieņemts lēmums, ka VARAM sadarbībā ar Finanšu ministriju šie aprēķini jāiesniedz līdz 29.septembrim.
VARAM kompetencē ir jautājumi par zaudējumu kompensēšanu pašvaldību infrastruktūras objektos un finansējuma piešķiršanu plūdos cietušo mājokļu atjaunošanai. Savukārt jautājumi par lauksaimniekiem nodarītajiem zaudējumiem ir Zemkopības ministrijas pārziņā.
VARAM lēš, ka pagaidām nodarīto zaudējumu apmērs viņu pārziņā esošajās jomās varētu būt 4,7 miljoni, taču summa vēl tiek precizēta.
Lai savlaicīgi aprēķinātu vajadzīgā finansējuma apmērus, informāciju par pašvaldību infrastruktūras objektiem nodarītajiem zaudējumiem ministrija pašvaldībām lūgusi sagatavot līdz 20.septembrim, savukārt aprēķinus par privāto mājokļu atjaunošanu un pašvaldību sniegto atbalstu iedzīvotājiem - līdz 2.oktobrim.
Atbalstu privāto mājokļu atjaunošanai piešķir pašvaldības. Valdība apņēmusies segt 50% no pabalstiem, ko pašvaldības ir izmaksājušas iedzīvotājiem. Ministrijai rīkojuma projekts par nepieciešamo naudas summu jāsagatavo līdz 20.oktobrim.
Līdz 2. oktobrim Lauku atbalsta dienests (LAD) turpinās pieņemt pieteikumus kompensācijām un applūdušo teritoriju apskati 29 novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā, kuros izsludināta ārkārtējā situācija plūdu seku novēršanai. Saskaņā ar LAD pašreizējiem datiem Latgalē, Vidzemē un Sēlijā ir applūduši ap 20 000 hektāru sējumu. Ņemot vērā kārtējās postošās lietavas šīs nedēļas sākumā, šo pieteikumu skaits varētu pieaugt. Šodien nolemts, ka par izpostītajām platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD pieteikums pieņems līdz 15. oktobrim.
