Baltijas valstis varētu kopīgi pieprasīt ES atbalstu plūdos cietušajiem zemniekiem

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Zemkopības ministrija (ZM) ar Igaunijas un Lietuvas lauksaimniecības ministrijām konsultēsies par iespējām trim Baltijas valstīm vērsties Eiropas Komisijā (EK) ar prasību Eiropas Savienībai (ES) sniegt atbalstu plūdos cietušajiem lauksaimniekiem, šodien pēc Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes informēja ZM.

ZM informēja, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ar lauksaimniekiem šodien ZM Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē apsprieda ārkārtējo situāciju, kas daudzviet lauku reģionos izveidojusies pēc nelabvēlīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem vasarā un ilgstošajām lietavām septembrī. Dūklavs lauksaimnieku organizācijas informēja par ZM rīcību, lai palīdzētu zemniekiem pārvarēt plašo postījumu sekas.

Līdz 2. oktobrim Lauku atbalsta dienests (LAD) turpinās pieņemt pieteikumus kompensācijām un applūdušo teritoriju apsekošanu 29 novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā, kuros izsludināta ārkārtējā situācija plūdu seku novēršanai. Saskaņā ar LAD pašreizējiem datiem Latgalē, Vidzemē un Sēlijā ir applūduši ap 20 000 hektāru sējumu un no lauksaimniekiem jau saņemts 700 pieteikumu kompensācijām par plūdu izpostītajām lauksaimniecības platībām. Ņemot vērā kārtējās postošās lietavas šīs nedēļas sākumā, šo pieteikumu skaits varētu pieaugt. Šodien nolemts, ka par izpostītajām platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD pieteikums pieņems līdz 15. oktobrim.

Zemkopības ministrs uzsvēra, ka lauksaimnieki ar iesniegumu brīvā formā var vērsties LAD reģionālajās pārvaldēs arī par tām applūdušajām sējumu platībām, kas atrodas ārpus 29 novadiem, kuros izsludinātā ārkārtējā situācija. Lauksaimnieki, kuru saimniecības neatrodas ārkārtējās situācijas teritorijā, kompensāciju par plūdu radītajiem zaudējumiem nesaņems. Taču šīm saimniecībām piemērotas atkāpes, administrējot tiešos maksājumus un Lauku attīstības programmas pasākumus.

Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē šodien arī nolemts, ka LAD, vērtējot lauksaimnieku īstenoto projektu realizāciju, plūdos cietušajiem lauksaimniekiem ārkārtējās situācijas skartajos 29 novados un ārpus ārkārtējās situācijas teritorijām, tiešo maksājumu administrēšanā ņems vērā to, ka nepieciešams ilgāks laiks un resursi, lai apsaimniekotu platības. Tāpat uz plūdos cietušajiem lauksaimniekiem neattieksies nosacījums par termiņu - nopļaut un novākt ilggadīgos zālājus, izpļaut ilggadīgo stādījumu rindstarpas, apart papuves, kā arī neattieksies minimālās ražības ieguves prasības saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām - zālāju, labības, kartupeļu - sēklām un cietes kartupeļiem. Plūdu nodarītie kaitējumi meliorācijas sistēmām nebūs uzskatāms par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei un plūdos cietušajiem lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas.

Administrējot Lauku attīstības programmas pasākumus pēc atbalsta saņēmēja iesnieguma, ar projekta īstenošanu saistītās prasības būs jāizpilda ne vēlāk kā līdz 2018.gada 30.septembrim (projektu uzsākšana, komersanta izveidošana, finanšu līdzekļa pierādīšana, būvniecības un iepirkuma dokumentu iesniegšana), kā arī par vienu gadu pagarinās noteikto projektu īstenošanas termiņu, sasniedzamie rādītāji būs jāizpilda līdz uzraudzības perioda beigām, bet ne zemāku kā normatīvajos aktos noteikts, izpildē pieļaujot 10% toleranci.

«Situācija laukos šoruden ir ļoti slikta un arvien pasliktinās. Iet bojā nenokultā labība, kartupeļi un citi dārzeņi, kā arī lopbarība. Daudzviet, kur lauksaimniecības zeme nav applūdusi, tā lietavās ir tik ļoti izmirkusi, ka uz tās nav iespējams uzbraukt ar lauksaimniecības tehniku, lai veiktu kulšanu, kartupeļu norakšanu un lopbarības siena izvešanu. Sevišķi grūta situācija veidojas lopkopībā, jo vasara un sevišķi rudens ir bijis ļoti nelabvēlīgs lopbarības sagatavošanai,» uzsvēra Dūklavs. Zemkopības ministrija un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas aicina lauksaimniekus, kuriem patlaban ir lopbarības rezerves, būt solidāriem un pārdot šo lopbarību Latvijas lauksaimniekiem, nevis ārvalstu zemniekiem.

Zemkopības ministrija radušos situāciju ir pārrunājusi arī ar Latvijas komercbankām, informējot tās par daudzu Latvijas lauksaimnieku nonākšanu ļoti grūtā situācijā šoruden. Komercbanku pārstāvji ir apliecinājuši, ka izprot situāciju un būs pretimnākoši pret tiem lauksaimniekiem, kas līdz šim ir pildījuši savas kredītsaistības. Arī Valsts ieņēmumu dienests esot apliecinājis, ka nodrošinās pretimnākšanu lauksaimniekiem, kas cietuši plūdos un no plūdu radītajām sekām, nepiemērojot soda sankcijas.

Jau ziņots, ka no 4.septembra līdz 2.oktobrim lauksaimnieki, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, var pieteikties kompensāciju saņemšanai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu