Nespēja precīzi izmērīt digitālo reklāmas tirgu apgrūtina iespēju noteikt kopējo nozares izaugsmi, pastāstīja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.
LRA: Nespēja precīzi izmērīt digitālo reklāmas tirgu apgrūtina iespēju noteikt kopējo nozares izaugsmi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Taujāta, kādas prognozes šogad kopumā varētu izteikt par reklāmas tirgu Latvijā, viņa norādīja, ka patlaban to ir grūti pateikt. «Ekonomiskā attīstība ir diezgan normāla. Dati liecina, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) un ekonomiskās izaugsmes rādītāji ir labi, un reklāmas nozare vienmēr aug līdz ar IKP, pat straujāk. Bet tas bija līdz tam brīdim, kad tiešām bija ļoti viegli izrēķināt, kāda ir izaugsme tirgū,» norādīja asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Viņa skaidroja, ka patlaban ir ļoti problemātiski noteikt reklāmdevēju naudas apjomu, kas iziet uz ārvalstīm. «Mēs kaut kādā mērā varam to identificēt (..), bet mēs to vēl nevaram izdarīt precīzi,» uzsvēra Liepiņa.
Asociācijas vadītāja sacīja, ka pēdējā laikā arvien vairāk parādās signāli, kas liecina, ka ne visi dati, ko uzrāda «Google» un «Facebook», ir patiesi. Viņa norādīja, ka reklāmdevējiem nepieciešams izvērtēt, vai mediju dati ir balstīti uz viņu pašu datiem vai arī uz trešo pušu mērījumiem. Liepiņa uzsvēra, ka praktiski visiem vietējiem medijiem, kas vēlas strādāt ar reklāmdevējiem, ir trešo pušu dati.
«Lielākais pārmetums šiem te diviem lielajiem milžiem [»Google» un «Facebook«] ir tieši tāds, ka tie operē ar saviem datiem, kas ir nepārbaudāmi un kas bieži vien neatbilst patiesībai. Lielie globālie reklāmdevēji to ir identificējuši kā pietiekami nopietnu problēmu, jo viņi nevar uzticēties tam, ka viņu reklāmas izdevumi sasniegs uzstādītos mērķus, jo dati ir pašu mediju paziņoti,» teica Liepiņa.
Kaut arī reklāmdevēji, pēc viņas teiktā, vienu brīdi «akli skrēja digitālā piedāvājuma pavadā», LRA valdes priekšsēdētāja pauda cerību, ka viņi beidzot sāks izvērtēt, vai viņu izdevumi sasniedz mērķus, un varbūt pārskatīs kaut kādus risinājumus par labu kvalitatīvākiem piedāvājumiem. Pēc Liepiņas teiktā, vietējo mediju risinājumi ir spēcīgi ar to, ka tur ir kvalitāte, kas pierādīta ar trešo pušu pētījumu datiem, tādēļ, viņasprāt, zīmols nekad nesaskarsies ar lieliem riskiem, mēģinot sasniegt auditoriju caur lokālajiem medijiem. «Tieši pretēji. Zīmols var saskarties ar riskiem, kad reklāma parādās tai neatbilstošā vidē. Tādēļ vietējo mediju spēks ir tieši to kvalitātē. Tā ir to priekšrocība, kura tiem būtu vairāk jāuzsver un ar kuru būtu jācenšas pārliecināt reklāmdevējus,» sacīja asociācijas vadītāja.
Viņa uzsvēra, ka televīzijai ir dati, kas iepriekšminēto ļoti labi parāda. Turpretī digitālie, pēc Liepiņas teiktā, ir ļoti dažādi, tāpēc ir svarīgi iemācīties pareizi tos izprast, lai saprastu datu un reālās situācijas kopsakarību, jo var būt situācijas, kad reklāmu gala patērētājs nav noskatījies tādā apjomā, kādā to iespējams nodrošināt ar televīziju vai citiem medijiem, kuru rādītāji balstās neatkarīgu pētījumu rezultātos.
LRA valdes priekšsēdētāja uzskata, ka ir ļoti svarīgi domāt, kā spēcināt lokālo mediju tirgu un kā nodrošināt vienlīdzīgas vietējā tirgus spēlētāju konkurences pozīcijas ar starptautiskajiem medijiem.
Liepiņa norādīja, ka reklāma vienmēr seko cilvēkam, tādēļ, ja cilvēki vairāk koncentrēsies digitālajā vidē, tad tur arī nonāks reklāmdevēju nauda, jo viņiem ir svarīgi sasniegt klausītāju vai skatītāju. «Žurnāli un laikraksti acīmredzot vairs nav tik atraktīvi risinājumi. Bet to būtu nepieciešams papētīt dziļāk, jo bieži vien pastāv iespēja, ka reklāmdevēji vienkārši iet tendences pavadā, nemaz neizvērtējot, ka varbūt tieši viņu zīmolam un produktu segmentam žurnāli ir daudz efektīvāks [reklāmas] veids. Reklāmā jāizvērtē daudzi aspekti, tai skaitā, cik ilgu laiku gala patērētājs velta reklāmai. Žurnālos tas noteikti būs ilgāk,» skaidroja LRA valdes priekšsēdētāja.
Vaicāta, kā priekšvēlēšanu aģitācijas laiks šā gada pašvaldību vēlēšanās varētu būt ietekmējis Latvijas reklāmas tirgu, Liepiņa atzina, ka politiskajā reklāmā pašlaik novērojamas komercreklāmām raksturīgas tendences. Viņa norādīja, ka tām arī ir svarīgi sasniegt auditoriju tur, kur tā koncentrējas, tādēļ, ja sabiedrība vairāk patērē digitālos medijus, tad reklāmdevēju nauda arī tai sekos.
Atbilstoši asociācijas valdes priekšsēdētājas paustajam, agrāk politiskās aģitācijas pozitīvu ietekmi uz reklāmas tirgus izaugsmi varēja noteikt aptuveni divu līdz četru procentu robežās. «Šogad manā rīcībā nav datu par [politiskās] reklāmas apjomiem, bet tie arī zināmā mērā nevar būt precīzi, jo digitālo [reklāmas tirgus] daļu nevar patlaban precīzi nomērīt. Bet daudzi [priekšvēlēšanu laikā] izmantoja digitālos risinājumus «Facebook» un «Google» vietnēs, tādēļ, es domāju, ka vēlēšanu ietekme [uz tirgu] nebūs tik liela, kāda tā agrāk bija,» sacīja Liepiņa.