Nodokļu reforma: alkohola ražotāji «zvana trauksmes zvanus»

 

Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformā plānotā akcīzes likmju ieviešana atstās graujošu ietekmi ne tikai uz vietējā alkohola tirgu, kas varētu samazināties par 12%, bet arī uz nodarbinātību un valsts ekonomiku kopumā, uzskata nozares eksperti.

Vietējais alkohola tirgus varētu samazināties par 12%, turklāt palielināsies arī nelegālais alkohola tirgus, portālam TVNET pauda Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Vietējais alkohola tirgus varētu samazināties par 12%

Reklāma

Vītols prognozēja, ka ieguvums valsts budžetā no akcīzes nodokļa palielināšanas nebūs liels, tirgus samazināsies, turklāt uzņēmēji varētu būt spiesti arī samazināt darba vietas, jo pieprasījums pēc alkohola varētu kristies. Vienlaikus Vītols uzskata, ka lielākie zaudētāji pēc izmaiņu pieņemšanas varētu būt stiprā alkohola ražotāji.

«Vismazāk zaudēs alus ražotāji, jo pudeles cena palielināsies par aptuveni deviņiem centiem un tas ir mazākais palielinājums starp alkoholiem,» teica Vītols un akcentēja, ka

daudz dārgāki - par apmēram 1,44 eiro litrā - paliks alkoholiskie dzērieni, kuriem ir 40 grādi.

Alus ražotāji satraukti

Tomēr arī alus ražotāji ir satraukti par šodien gaidāmo Saeimas lēmumu par 50% paaugstināt akcīzes nodokli alum.

Latvijas Alus darītāju savienībā (LADS) uzsver, ka akcīzes nodoklis alum pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 45%.

Ja Saeima šodien atbalstīs priekšlikumu par 50% paaugstināt akcīzes nodokli alum, tuvākajā nākotnē darbinieku skaits alus nozarē varētu sarukt par aptuveni 30%

, kas sevišķi ietekmēs iedzīvotājus Latvijas reģionos, uzskata (LADS).

Draud ar budžeta ieņēmumu zudumu vairāku miljonu eiro apmērā

Savukārt alus darītavas AS «Cēsu alus» pārstāvis Gustavs Zatlers uzskata, ka atsevišķu politiķu vēlme daudz straujāk paaugstināt akcīzes nodokli alum un citiem alkoholiskajiem dzērieniem draud ar budžeta ieņēmumu zudumu vairāku miljonu eiro apmērā, ko valsts gūst no pierobežas tirdzniecības ar Igauniju.

Viņš norādīja, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas valsts no pierobežas tirdzniecības ar Igauniju ir ieguvusi vairāk nekā 16 miljonus eiro, bet gada griezumā prognozējami nodokļu ieņēmumi ir vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā. «Atsevišķu politiķu vēlme daudz straujāk paaugstināt akcīzes nodokli alum un citiem alkoholiskajiem dzērieniem šo situāciju var būtiski mainīt, pazaudējot valsts budžetā tik ļoti trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra «Cēsu alus» pārstāvis.

Pierobežas tirdzniecības apjomi Latvijai ar Igauniju palielinājušies trīs reizes salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu.

Turklāt, pēc «Cēsu alus» pārstāvja teiktā, ir jārēķinās, ka, sākot ar 2018.gadu, Latvijā tiks aizliegta alus tirdzniecība divu litru PET pudeļu iepakojumā, kas ietekmēs aptuveni 40% alus tirgus un noteikti atstās iespaidu uz nodokļu ieņēmumiem.



Arī Zatlers uzskata, ka nepārdomātas nodokļa likmes izmaiņas var apdraudēt ne tikai akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus, bet arī darba vietu samazināšanos Latvijas reģionos.

Saruks igauņu interese

Vītols piekrita iepriekš alus darītāju paustajam, ka lielākas cenas samazinās pierobežas tirdzniecību, jo cenu palielināšana mazinās igauņu interesi, kuri pašlaik visai bieži viesojas Latvijā, lai iegādātos grādīgos dzērienus.

LANA izpilddirektors arī prognozēja, ka cenu pieaugums veicinās nelegālā tirgus palielināšanos, kurš jau pašlaik varētu veidot 25%. Viņš atgādināja, ka pašlaik nelegālais tirgus ir mazinājies pēc tam, kad 2009.gadā izmaiņu dēļ pieauga alkohola cenas un palielinājās nelegālā alkohola tirgus.

Zatlers norādījis, ka Igaunijai jau kādu laiku izveidojusies veiksmīga pārrobežu tirdzniecība ar Somiju. Šobrīd līdzīga situācija Latvijai ir izveidojusies ar Igauniju, kur pēdējā gada laikā strauji pieaudzis akcīzes nodoklis dažādiem alkoholiskajiem dzērieniem, taču situācija pēc akcīzes nodokļa palielināšanas var mainīties uz slikto pusi.

2016.gadā Latvijas alus ražotāji saražoja 7,395 miljonus dekalitru alus, un tas bija par 13,66% mazāk nekā 2015.gadā. Savukārt ievestā alus apjoms sasniedza 8,693 miljonus dekalitru un salīdzinājumā ar 2015.gadu pieauga par 10,66%.

Igaunija divreiz šā gada laikā paaugstināja akcīzi alum: pirmo reizi - no 1.februāra - likme pieauga no 8,3 līdz 9,13 eiro centiem par tilpumprocenta litru, bet otrreiz - no 1.jūlija - akcīze sasniedza jau 15,52 eiro centus par tilpumprocenta litru.

Saistītie raksti
Nodokļu reforma: pudele alus būs par pieciem centiem dārgāka, šņabis - par eiro

Nodokļu reforma: pudele alus būs par pieciem centiem dārgāka, šņabis - par eiro



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Rīga, 230000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Mārupe, 79000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 190000 EUR