Igaunijai jau kādu laiku izveidojusies veiksmīga pārrobežu tirdzniecība ar Somiju. Šobrīd līdzīga situācija Latvijai ir izveidojusies ar Igauniju, kur pēdējā gada laikā strauji pieaudzis akcīzes nodoklis dažādiem alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, norāda Cēsu alus pārdošanas un mārketinga direktors Gustavs Zatlers.
Zatlers norāda, ka ieguvēji no šīm mūsu kaimiņvalsts nodokļu izmaiņām ir Latvijas uzņēmēji, attiecīgie pierobežas reģioni un valsts kopumā. Proti, šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas valsts no pierobežas tirdzniecības ar Igauniju ir ieguvusi vairāk nekā 16 milj. eiro, bet gada griezumā prognozējami nodokļu ieņēmumi vairāk nekā 30 milj. eiro apmērā.
Atsevišķu politiķu vēlme daudz straujāk paaugstināt akcīzes nodokli alum un citiem alkoholiskajiem dzērieniem šo situāciju var būtiski mainīt, pazaudējot valsts budžetā tik ļoti trūkstošos līdzekļus.
Viņš skaidro - aplūkojot akcīzes nodokļa ieņēmumus no alus šī gada pirmajā pusgadā, tad ieņēmumu plāns ir izpildīts (103%) pateicoties pierobežas tirdzniecībai ar Igauniju, jo Latvijā vietējais alus patēriņš krītas jau vairākus gadus un nav sagaidāms, ka šī situācija strauji uzlabosies. Turpretī pierobežas tirdzniecības apjomi ar Igauniju palielinājušies trīs reizes salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu.
Turklāt ir jārēķinās, ka, sākot ar 2018. gadu, Latvijā tiks aizliegta alus tirdzniecība 2l PET iepakojumā, kas ietekmēs aptuveni 40% alus tirgus un noteikti atstās iespaidu uz nodokļu ieņēmumiem, viņš piebilda.
Kā rāda Somijas un Igaunijas pieredze, tad laikā, kad Igaunijai bija daudz draudzīgāka nodokļu politika, tirdzniecība ar Somiju strauji uzplauka. Turklāt ieguvēji bija ne tikai alkohola tirgotāji, bet arī saistītās nozares – transports, sabiedriskā ēdināšana, viesnīcas u.c. Savukārt Somijai situācija bija gluži pretēja. Piemēram, importa alkohola daudzums valstī strauji palielinājās, akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkohola samazinājās un alus nozarē strādājošo skaits saruka par 35%.
Šobrīd politiķiem, lemjot par akcīzes palielināšanu alum, būtu jāņem vērā, ka straujas un nepārdomātas nodokļa likmes izmaiņas var apdraudēt ne tikai akcīzes un PVN nodokļa ieņēmumus, bet arī darba vietu samazināšanos Latvijas reģionos, uzskata Zatlers.
Alus nozare neesot pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu, taču tai ir jābūt pārdomātai un pakāpeniskai, par ko iepriekš jau bija panākta vienošanās starp nozari un Finanšu ministriju. Zatlers atgādina, ka
Pēdējo trīs gadu laikā akcīzes nodoklis alum ir pieaudzis jau par 45%, taču šobrīd vēlme to viena gada laikā paaugstināt par 100% ir neprāts un pretēji jebkādai loģikai, domājot par valsts ekonomisko attīstību.
Cēsu alus aicina politiķus uz akcīzes nodokļa paaugstināšanu alum skatīties daudz plašākā kontekstā un ilgtermiņā, nevis ar revolucionāru pārliecību paaugstināt nodokļus, nemaz nezinot, kā tas ietekmēs mūsu ekonomikas attīstību.
2016.gadā Latvijas alus ražotāji saražoja 7,395 miljonus dekalitru alus, un tas bija par 13,66% mazāk nekā 2015.gadā. Savukārt ievestā alus apjoms sasniedza 8,693 miljonus dekalitru un salīdzinot ar 2015.gadu pieauga par 10,66%.
Igaunija divreiz šī gada laikā paaugstināja akcīzi alum: pirmo reizi - no 1.februāra - likme pieauga no 8,3 līdz 9,13 eiro centiem par tilpumprocenta litru, bet otrreiz - no 1.jūlija - akcīze sasniedza jau 15.52 eiro centus par tilpumprocenta litru.
