Ašeradens: Latvija neatbalsta viena kabeļa risinājumu elektroapgādes sistēmas sinhronizācijā ar Poliju

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Latvija patlaban nav gatava atbalstīt tā saucamo viena kabeļa risinājumu elektroapgādes sistēmas sinhronizācijā ar Poliju, intervijā pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Baltijas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju.

«Mēs esam pārejas posmā, lai atslēgtos no šīs sistēmas, tas ir tā saucamais desinhronizācijas process. Jaudas balansēšanu jautājumu risinām vai nu caur Centrāleiropas sistēmu, caur Poliju, vai caur Skandināvijas valstīm. Visticamākais izskatās Polijas scenārijs,» skaidroja Ašeradens.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvija patlaban nav gatava atbalstīt tā saucamo viena kabeļa risinājumu elektroapgādes sistēmas sinhronizācijā ar Poliju. «Pašlaik ļoti svarīgi ir saprast, kāds būs tehniskais risinājums, kā mēs sinhronizēsimies Eiropas centrālajā sistēmā. Ticamākais scenārijs ir sinhronizācija starp Lietuvu un Poliju, taču nav skaidrs, kāds būs šis risinājums - viens vai divi starpsavienojumi. Šobrīd Lietuva un Polija aktīva dialoga rezultātā ir nonākusi līdz viena kabeļa savienojumam. Tas Latvijai un Igaunijai kā jaudas ģenerējošām valstīm tehniski nozīmē, metaforās runājot, ka krāsns ir jātur karsta. Tehniskas ķibeles var notikt jebkurā mirklī. Piemēram, savienojums starp Lietuvu un Zviedriju 30% laika nestrādā, kas rada milzīgu spiedienu uz mūsu TEC1 un TEC2 jaudām. Respektīvi, mūsu iekārtām jābūt gatavām jebkurā mirklī ģenerēt jaudu. Lai mašīnas darbotos, tās ir jātur noteiktā režīmā, tas pats attiecas uz Igauniju. Baltija var strādāt kā atsevišķa sala, bet tas būtu nesamērīgi dārgi, tādēļ šobrīd mēs neesam gatavi atbalstīt tā saucamo viena kabeļa risinājumu,» klāstīja ministrs.

«Ir arī risinājumi, kas, ļoti vienkārši runājot, paredz, ka būs divi kabeļi uz viena staba, bet arī to mēs nevaram atbalstīt. Ekspertu līmenī tiek analizēti dažādākie scenāriji, kādā veidā nodrošināt savienojumu. Mums ir ļoti svarīgi nepazaudēt laiku, jo Eiropas Komisija ir ieinteresēta atrast risinājumu. Tas ir ļoti kapitālietilpīgs projekts, miljardu eiro vērts,» piebilda Ašeradens.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu