Eiropas Komisija vēlas no Vācijas pārņemt sarunas ar Krieviju par gāzes vada «Nord Stream 2» izbūvi. To žurnālam «Der Spiegel» apliecinājis par Enerģētikas savienību atbildīgais Eiropas Komisijas viceprezidents Maros Sefcovic. Pēc viņa teiktā, nav pieļaujams, ka pastāv «no tiesiskā regulējuma brīva telpa». Nedrīkst būt situācija, kad visā Baltijas jūrā līdz tās pēdējam milimetram ir spēkā tikai Krievijas likumi, bet Eiropas Savienības tiesības sākas tikai uz sauszemes.
«Der Spiegel» norāda, ka Marosam Sefovicam ir iebildumi pret «Nord Stream 2» arī pēc būtības. Viņš jau agrāk izteicies, ka, realizējot abus gāzes vadu projektus [«Nord Stream 1» un «Nord Stream 2»], būs izveidojusies situācija, kad no 2019.gada lielākā daļa Eiropai piegādātās gāzes būs tieši no Krievijas, un tas ir ļoti satraucoši.
Pagājušo pirmdien Luksemburgā Maros Sefcovics Eiropas Savienības Enerģētikas ministru padomē iesniedzis mandātu, kas piesaka Eiropas Komisijas pretenzijas uz sarunām par «Nord Stream 2». 13 Eiropas Savienības valstis šo iniciatīvu atbalsta, bet Vācija ir pret. Tagad par šo jautājumu būs apspriedes, bet galīgo lēmumu varētu pieņemt rudenī.
Vācija bažījas, ka, Briselei pārņemot sarunas par «Nord Stream 2» projektu, šī iniciatīva var tikt pilnībā norakta, uz ko arī cerot Polija un vairākas mazās Baltijas jūras reģiona valstis.
