Otrdien Ministru kabineta sēdē Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija) aicināja valdību izvērtēt Daugavpils hidroelektrostacijas (HES) būvniecības projekta realizēšanas iespējas.
Lāčplēsis mudina valdību izvērtēt Daugavpils HES būvniecības iespējas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka līdzīga HES šajā laikā uzbūvēta Vitebskā. Tā izmaksājusi 186 miljonus ASV dolāru (vairāk nekā 170 miljoni eiro)
Daugavpils mērs uzskata, ka šis projekts ir jāaktualizē un jāizvērtē iespējas piesaistīt tā īstenošanai Eiropas Savienības līdzekļus.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Lāčplēsis jau 2015.gadā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu pārrunājis jautājumu par Daugavpils HES.
Daugavpils HES, pēc pilsētas mēra domām, varētu kļūt par vienu no enkurprojektiem, kas būtu nozīmīgs visa reģiona attīstībai, jo ienāktu lielas investīcijas ar lielu pievienoto vērtību. Lai arī interese no privāto investoru puses par šāda projekta īstenošanu ir pietiekami liela, līdz šim šāda iespēja diemžēl nav tikusi izmantota.
Savukārt 2016.gadā tika atzīmēta 30. gadadiena, kopš iedzīvotāji sāka cīņu pret Daugavpils HES būvniecību.
1986.gada 17.oktobrī - laikrakstā «Literatūra un Māksla» tika publicēts Daiņa Īvāna un Artura Snipa leģendārais raksts «Par Daugavas likteni domājot», kurā autori iestājās pret Daugavpils HES celtniecību. Pēc tās publicēšanas Latvijā sākās vērienīgi sabiedrības protesti un parakstu vākšana pret šo projektu. Īvāns tika atzīts par 1986.gada populārāko žurnālistu un saņēma Latvijas PSR Žurnālistu savienības balvu par gada aktuālāko publicistikas rakstu.
Kā jubilejas pasākumā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL - TB/LNNK), Daugavas aizstāvēšanas kampaņa, kas sākās pēc laikraksta «Literatūra un Māksla» publikācijas, ir uzskatāma par pirmo tautas parlamentārisma izpausmi okupētajā Latvijā.