Lauksaimniecības zemes iegādei varētu prasīt labākas valsts valodas zināšanas, nekā plānots

 

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā virzīt otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kuros noteiktas augstākas valsts valodas zināšanas prasības ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā.

Likumprojekts paredz, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Savukārt iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem B līmeņa 2.pakāpe ir par trīs līmeņiem augstāka par A līmeņa 1.pakāpi. Zināšanas B līmeņa 2.pakāpē paredz, ka persona spēj sarunāties par sadzīves un profesionāliem jautājumiem, skaidri formulēt un pamatot savu viedokli, lasa un saprot dažāda satura tekstus, spēj uzrakstīt darbam nepieciešamos dokumentus (piemēram, izziņas, pārskatus, protokolus, ziņojumus, aktus), kā arī izvērstus tekstus par sadzīves un profesionālām tēmām, uztver un saprot dabiskā tempā runātus tekstus par dažādām tēmām.

Reklāma

Tāpat komisijas deputāti precizējuši prasības attiecībā uz zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču tagad likumprojekta redakcija paredz, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi paredz, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Pārejas noteikumos paredzēts skart citus jautājumus. Tajos noteikts, ka zemes iegādes darījuma aktu, kas noslēgts līdz 2014.gada 31.oktobrim un nav reģistrēts zemesgrāmatā līdz 2017.gada 30.jūnijam, būs jāreģistrē pašvaldības komisijā līdz 2017.gada 31.decembrim. Darījuma akts būs derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā, ja tam būs pievienota pašvaldības komisijas izziņa par darījuma reģistrēšanu pašvaldībā līdz 2017.gada 31.decembrim.

No 2018.gada 1.janvāra zemes iegādes darījuma akts, kas noslēgts līdz 2014.gada 31.oktobrim un līdz 2017.gada 30.jūnijam nav reģistrēts zemesgrāmatā vai 2017.gada 31.decembrim pašvaldības komisijā, būs derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā, ja tam tiks pievienots pašvaldības komisijas lēmums par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā.

Paredzēts, ka likumprojekts pēc tā pieņemšanas stāsies spēkā 2017.gada 1.jūlijā. Par likumprojekta pieņemšanu vēl jālemj Saeimai.

Kā ziņots, grozījumus šajā likumā Valsts prezidents Raimonds Vējonis iepriekš nolēma neizsludināt un nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Vējonis norādījis, ka iepriekš Saeimas pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» iepriekš uzsvēra Vējonis. Likumā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī jeb A līmeņa 1.pakāpē ir pretrunā prasībai spēt valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu un atbildēt uz pašvaldības komisijas locekļu jautājumiem, iepriekš pauda prezidents. Likuma izpildei nepieciešamais valsts valodas prasmju līmenis ir augstāks nekā tajā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanu līmeni, norādīja valsts augstākā amatpersona.

Saistītie raksti
«Zemnieku saeima»: Lauksaimnieki plānotajās nodokļu izmaiņās pagaidām neko pozitīvu neredz

«Zemnieku saeima»: Lauksaimnieki plānotajās nodokļu izmaiņās pagaidām neko pozitīvu neredz

Lauksaimniecības zemi Latvijā varēs iegādāties tikai cilvēki ar latviešu valodas zināšanām

Lauksaimniecības zemi Latvijā varēs iegādāties tikai cilvēki ar latviešu valodas zināšanām

Lauksaimniecības datu centra direktors pērn darba algā saņēmis € 40 69

Lauksaimniecības datu centra direktors pērn darba algā saņēmis € 40 69



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 52500 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 190000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 55000 EUR