Potenciālajiem «KVV Liepājas metalurga» pircējiem līdz maija beigām jāiesniedz saistošie piedāvājumi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS/Scanpix

Līdz maija beigām potenciālajiem maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» pircējiem ir jāiesniedz saistošie piedāvājumi, sacīja uzņēmuma maksātnespējas administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

«Patlaban ir saņemti vairāki intereses apliecinājumi, tostarp, potenciālie pircēji bijuši iepazīties ar situāciju uzņēmumā klātienē. Līdz pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām investoru piedāvājumus salīdzināt ir pāragri, jo tie var attiekties gan uz uzņēmuma kopumā, gan uz atsevišķu aktīvu iegādi,» skaidroja Hmieļevskis.

Viņš piebilda, ka precīzs interesentu skaits un to izteiktie piedāvājumi būs zināmi pēc pieteikšanās termiņa beigām.

Jau ziņots, ka «KVV Liepājas metalurgs» mantas pārdošanas termiņš ir pagarināts līdz 16.jūnijam. Atbilstoši Maksātnespējas likumam mantas pārdošanas termiņš ir seši mēneši no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, tādējādi šis termiņš iepriekš bija 2017.gada 16.marts.

Pārdošanas plānā pamatnostādnes nav mainītas - administrators iesaka pārdot uzņēmuma mantu kā lietu kopību, jo tikai šādā gadījumā iespējams atjaunot ražošanu. Hmieļevskis iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmuma mantas kā lietu kopības pārdošana būs iespējama tikai tad, ja par ražotni būs pietiekami liela investoru interese, bet pretendentu piedāvātā cena un maksātspēja atbildīs kreditoru interesēm.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «KVV Liepājas metalurga» administrators noteiktajā termiņā saņēma kreditoru prasījumu pieteikumus par kopējo summu 116 587 921,86 eiro. Pieteikti arī 395 uzņēmuma darbinieku prasījumi par kopējo summu 722 791,68 eiro.

Kopējais nodrošināto kreditoru prasījumu apmērs ir 86 935 627,36 eiro, bet nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējais apmērs ir 29 652 294,50 eiro.

Tāpat vēstīts, ka 2016.gada 16.septembrī Liepājas tiesa atzina «KVV Liepājas metalurgu» par maksātnespējīgu. «KVV Liepājas metalurga» ražotnē maksātnespējas pasludināšanas dienā 16.septembrī bija nodarbināti 147 darbinieki.

Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums SIA «FeLM» iepriekš prognozēja, ka maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» aktīvus varētu sākt realizēt ne agrāk kā 2017.gada pavasarī.

Jau ziņots, ka pērn 22.martā valdība nolēma atļaut Privatizācijas aģentūrai dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedē valsts prasījumu pret «KVV Liepājas metalurgu». Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret «KVV Liepājas metalurgu» ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA «Deloitte Latvia» ieteikumu. Cesijas līgums paredz, ka «FeLM» pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro.

Pagājušā gada 17.maija un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras un «FeLM» sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar «KVV Liepājas metalurga» parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka «KVV Group» piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. «KVV Group» izteiktie priekšlikumi paredzēja būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas varētu tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.

Tāpat valdība tika informēta, ka «KVV Group» nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus «KVV Group» nav gatava veikt. «KVV Group» arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.

Savukārt Ukrainas «KVV Group» ir paziņojis, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu