Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Kadri Simsone paudusi pārliecību, ka Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu ir nepieciešami vismaz divi Lietuvas un Polijas energosistēmu starpsavienojumi «LitPol Link», lai šī sistēma darbotos droši.
Kā viņa norādījusi ziņu aģentūrai BNS, gan no piegāžu drošības, gan izmaksu viedokļa to par optimālāko risinājumu atzinis arī Eiropas Savienības (ES) apvienotais pētniecības centrs un iesaistīto valstu ekspertu grupa.
«Sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu jāgarantē Baltijas valstīm piegāžu drošība vajadzīgajā līmenī, elektroenerģijas tirgus funkcionēšana pašreizējā formā un zemākās iespējamās izmaksas elektroenerģijas lietotājiem,» uzsvērusi Igaunijas ministre.
Pēc viņas teiktā, sinhronizācija pa vienu starpsavienojumu nozīmētu krietni augstākas energosistēmas uzturēšanas izmaksas, vājāku drošību un arī pārmaiņas pašreizējā tirgus organizācijā. Kā norādījusi Simsone, tas nozīmē, ka ir jāveido vēl viens starpsavienojums, un tā izmaksas līdz šā gada beigām jānosaka pārvades sistēmu operatoriem. «Tad mēs varam runāt par saprašanās memoranda parakstīšanu,» viņa piebildusi.
Polija likusi saprast, ka neplāno izbūvēt otru līniju, savukārt Lietuva baidās, ka, mēģinot pārliecināt Poliju par divu līniju nepieciešamību, viss process varētu ievilkties un beigties nevis 2025.gadā, kā plānots, bet 2030. vai pat 2035.gadā. Tikmēr Latvija un Igaunija raizējas, ka ar vienu starpsavienojumu nepietiek un pastāv atslēgšanās risks, kas nozīmētu, ka būtu vajadzīga dārga vietējā ražošana un būtu apgrūtināts visas sistēmas darbs.
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis ceturtdien izteicās, ka Baltijas Enerģētikas tirgus un Infrastruktūras plāna (BEMIP) dalībvalstis jūnijā varētu parakstīt memorandu par Baltijas valstu energosistēmu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu caur Poliju. Arī Lietuvas Enerģētikas ministrija ziņu aģentūrai BNS apliecināja, ka šo memorandu paredzēts parakstīt jūnijā.
Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš aizvadītajā nedēļā Viļņā un Klaipēdā apsprieda situāciju elektroenerģijas un gāzes tirgū, intervijā ziņu aģentūrai BNS nesen sacīja, ka viens starpsavienojums nebūtu pietiekami drošs risinājums.
«Ja mums būs tikai viena sinhronizācijas līnija, (..) ir iespējamas situācijas, kad būs traucējumi. Mums būs jāpatur visi savi enerģijas ražošanas bloki, lai nepieciešamības gadījumā tos varētu pieslēgt. Tas nozīmē, ka cenas būs augstas, un es gribētu būt piesardzīgs,» viņš norādīja.
Lietuvas elektropārvades tīklu operatora «Litgrid» ģenerāldirektors Daivis Virbicks savukārt paudis viedokli, ka otru starpsavienojumu varētu izveidot jau pēc tam, kad Baltijas valstis būtu sinhronizētas ar Poliju.
«»LitPol 2» mēs varam uzbūvēt jau pēc sinhronizācijas, bet mums ir jāpārliecina igauņi un latvieši,» viņš paziņojis.
«Litgrid» vadītājs arī norādījis, ka Baltijas valstīm ar sinhronizācijas projektu jāpasteidzas, jo Krievijas mediji ziņo par vairākiem projektiem, pēc kuru īstenošanas Krievijai vairs nebūs vajadzīgs tā dēvētais BRELL enerģētiskais loks, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. Pēc viņa teiktā, runa esot par nelielu, elastīgu spēkstaciju celšanu Kaļiņingradas apgabalā, kā arī jaunu elektrolīniju izbūvi Krievijā «risku novēršanai». «Viņi netālu no Igaunijas robežas būvē līniju ziemeļu-dienvidu virzienā. (..) Mums nav daudz laika,» uzsvēris Virbicks.
Baltijas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu atslēgties no BRELL enerģētiskā loka līdz 2025.gadam.
BEMIP projekta mērķis ir integrēt triju Baltijas valstu enerģētikas tirgus Eiropas Savienībā (ES) un tādējādi pabeigt vienota ES iekšējā enerģijas tirgus veidošanu. BEMIP apvieno Dāniju, Vāciju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Zviedriju, Somiju un Poliju.
