No drukātajiem preses izdevumiem šā gada pavasarī latviešu tautības iedzīvotāju vidū lasītākie žurnāli bija «Ieva», «Privātā Dzīve» un «Kas Jauns», liecina pētījumu kompānijas «Kantar TNS» apkopotie Nacionālā preses auditorijas pētījuma rezultāti par 2017.gada pavasari.
Vienlaikus starp desmit lasītākajiem preses izdevumiem mērķa grupā «latvieši» jaunums ir nedēļas izdevums «Laimīgā Programma».
Citu tautību iedzīvotāju vidū trīs lasītākie preses izdevumi 2017.gada pavasarī ir nedēļas laikraksts «MK Latvija (rus)», televīzijas (TV) programmu avīze «Televizor (rus) / MK Latvija (rus)» un «Latvijskaja TV-Programma (rus)». Šajā mērķgrupā izmaiņas rindojumā pavasarī, salīdzint ar 2016.gada rudeni, notikušas žurnālam «Lilit (rus)», kurš no 6.vietas rudenī pakāpies uz 5.vietu, «Subbotai» - no 7.vietas uz 6.vietu, «Ļubļu», kurš no 5.vietas noslīdējis uz 7.vietu, «Vesti Segodņa (rus)», kurš no 10.vietas pakāpies uz 9.vietu, un «Teleprogramma s dadei Mišei», kurš no 9.vietas pakāpies uz 10.vietu.
«Kantar TNS» Mediju pētījumu projekta vadītāja Solvita Kronberga norādīja, ka, salīdzinot lasītākos preses izdevumus mērķa grupās «latvieši» un «cittautieši», redzams, ka TV programmas aizvien ieņem nozīmīgu vietu lasītāju vidū, un par vienu no tādām ar stabilu auditoriju kļuvusi arī latviešu lasītāju vidū «Laimīgā Programma», kas pakāpusies uz 10. vietu. «Kopumā, salīdzinot pavasara datus ar 2016.gada rudens periodu, kopējais lasītāju skaits TV programmu izdevumiem ir nedaudz pieaudzis, kas skaidrojams ar interesi par TV raidījumiem pavasara periodā,» skaidroja Kronberga.
Tāpat, apkopojot informāciju par 171 drukāto preses izdevuma auditoriju, pētījumā secināts, ka vidēji 87% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši kādu no pēdējiem sešiem preses izdevumu numuriem. Turklāt pēdējā mēneša laikā kādu Latvijā izdotu drukāto preses izdevumu ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 81% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā 2016. gada rudenī.
Aptaujātajā mērķa grupā 72% iedzīvotāju ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, savukārt 60% kādu Latvijā izdotu žurnālu, kas ir tikpat, cik pagājušā gada rudenī.
Kronberga norādīja, ka vismaz vienu iknedēļas izdevumu nedēļā lasīja vai caurskatīja vidēji 49% iedzīvotāju aptaujātajā vecumā. Vidēji 43% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz vienu mēneša izdevumu mēnesī, bet vidēji 31% aptaujātās mērķa grupas pārstāvju - vismaz vienu reģionālo preses izdevumu nedēļā.
Pēc «Kantar TNS» Mediju pētījumu projekta vadītājas teiktā, salīdzinot 2016.gada rudens un 2017.gada pavasara pētījuma rezultātus redzams, ka starp dienas laikrakstiem, nedēļas izdevumiem, divnedēļu žurnāliem un mēneša izdevumiem nav vērojamas patēriņa svārstības, vienīgi reģionālo preses izdevumu un ceturkšņa žurnālu patēriņā ir nelielas izmaiņas.
Kopumā pētījuma rezultāti liecina, ka periodisko preses izdevumu patēriņš ir stabilizējies, sacīja Kronberga.
«Kantar TNS» Nacionālā preses auditorijas pētījuma pavasara perioda aptaujas tika veiktas laika posmā no 2017.gada 30.janvāra līdz 2017.gada 9.aprīlim. Pētījums veikts, izmantojot kombinēto aptaujas metodi - datorizētās intervijas (CAPI) respondentu dzīvesvietās un aptaujas internetā (CAWI). Visā Latvijā tika aptaujāti 3000 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
