«Zemnieku saeima»: Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus

"Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš
 

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, pauda biedrības «Zemnieku Saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Reklāma

Lazdiņš, raksturojot situāciju piensaimniecībā Eiropā kopš piena kvotu sistēmas atcelšanas, norādīja, ka piena ražošanas apmēri ir nebūtiski palielinājušies. «Nav jau tā, ka kvotu atcelšana nozīmētu pieaugumu par 50%. Protams, bija saimniecības Rietumeiropā, kuras šīm izmaiņām gatavojās. Tika atvērtas jaunas, lielas saimniecības ar ļoti lielu dzīvnieku skaitu. Bet Latvijā varēja novērot citu tendenci - pie mums samazinājās slaucamo govju skaits, bet pieauga izslaukums. Tika saglabāts ģenētiski labākais materiāls,» viņš sacīja.

Arī «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka Latvija piena ražošanas apmēru ziņā par aptuveni 1% pārsniedz iepriekš noteikto kvotas līmeni. Ražošanas apmēru straujāk nepieaug saistībā ar krīzi piensaimniecībā.

Vienlaikus viņa piebilda - ja piena iepirkuma cena būs stabila un pietiekami augsta, Latvijā ir potenciāls piena lopkopībai attīstībai. Tomēr būtisks attīstības priekšnoteikums ir piena pārstrādātāju spēja atrast stabilus noieta tirgus, la būtu pārliecību, ka Latvija ir eksportētājvalsts ar saražotā pienu realizācijas iespējām.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) aplēsēm piena iepirkuma cena šā gada martā turpināja nelielu kritumu un bija vidēji 295,1 eiro par vienu tonnu salīdzinājumā ar 300 eiro februārī. Gada laikā piena iepirkuma cena pieaugusi par 42,6%, jo pērn martā piena iepircēji par tonnu piena maksāja 207 eiro.

Šā gada martā zemnieku nodotā svaigpiena apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi gandrīz nav mainījies un bija 63 374 292 kilogrami salīdzinājumā ar 63 060 873 kilogramiem 2016.gada martā. Turpretī slaucamo govju skaits turpina samazināties. Ja 2016.gada martā Latvijā bija reģistrētas 162 110 govis, tad šogad martā šis rādītājs bija par 4,75% mazāks - 154 412 slaucamas govis.

Saistītie raksti
Piena iepirkuma cena Igaunijā februārī gada izteiksmē pieaugusi par 40%

Piena iepirkuma cena Igaunijā februārī gada izteiksmē pieaugusi par 40%

Tirgotāju asociācija: Veikalos Rīgā šogad novērojams cenu kāpums piena produktiem

Tirgotāju asociācija: Veikalos Rīgā šogad novērojams cenu kāpums piena produktiem

«Zemnieku saeima»: Latvijai ir piena, zivju produktu un maizes eksporta potenciāls uz Uzbekistānu

«Zemnieku saeima»: Latvijai ir piena, zivju produktu un maizes eksporta potenciāls uz Uzbekistānu



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 32000 EUR
Māja
Māja, Sigulda, 170000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 57900 EUR