Diskutējot par jauno nodokļu politiku, aizrautīgi spriežam par izmaiņām algu lielumā un nodokļu atlaidēm uzņēmumiem, kuri iegulda attīstībā, taču esam aizmirsuši, ka nodokļu politika un budžeta ieņēmumi ir jāskata arī vienotā kopumā ar to maksāšanas uzraudzību.
Uzraugošās iestādes nadzīgi atrod pāris eiro kļūdas aprēķinos un atskaitēs, tomēr lielo uzņēmumu kontrolei rokas ir par īsu pat starptautiskām organizācijām.
Attīstoties tehnoloģijām un palielinoties informācijas aprites ātrumam, ir mainījies starptautiskais spēles laukums uzņēmumiem –pastāv ne tikai lieliska iespēja attīstīt savu biznesu ārvalstīs, bet arī virkne iespēju izmantot esošās sistēmas nepilnības–vāju starpvalstu informācijas apriti, banku slepenību un korupciju.
Valstis, konkurējot par resursu piesaisti, mēdz noteikt īpaši labvēlīgus nodokļu režīmus, tomēr bieži vien kalpo tikai par «pastkastītēm» milzīgu naudas apjomu «caurskalošanai». Tā, piemēram, Kipra pastāvīgi turas Latvijas ārvalstu investoru augšgalā. Taču tas nav tāpēc, ka kiprieši būtu saguruši no karstās saules un gribētu investēt Eiropas Ziemeļos – Kipra ir populāra ofšoru zona un var pieļaut, ka tā ir mūsu pašu uzņēmēju «izskalotā» nauda.
Pasaulē ir zināmi daudzi uzņēmumi, kas veikli izmanto starptautiskas nodokļu «optimizēšanas shēmas», piemēram, Apple, IKEA, Starbucks. Šādā veidā mazāk attīstītām valstīm katru gadu tiek nozagti apmēram 100 miljardi dolāru , kurus varētu izmantot izglītības līmeņa paaugstināšanai, veselības aprūpei un citiem pakalpojumiem, kas mazinātu starptautiskās migrācijas cēloņus. Ienākumu nevienlīdzība pasaulē strauji pieaug un šobrīd 62 bagātākajiem cilvēkiem pieder tikpat, cik pusei pasaules iedzīvotāju kopā.
Latvija ir starptautiski populāra ar uzraudzības institūciju vājumu, piemēram, nejauši pazaudējot vienu miljardu eiro no Moldovas Latvijas bankās. Mūsu pētnieki atklāja, ka plašs potenciāls naudas atmazgāšanai ir arī Ukrainā.
Starptautiskā shēmošana un labvēlīgi nodokļu režīmi starptautiskiem investoriem, piemēram, no Kipras, rada negodīgu konkurenci vietējiem uzņēmumiem. Vēl jo vairāk, ja ārvalstu investoru piesaistīšanai tiek sakārtota infrastruktūra no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem –vietējo uzņēmumu iemaksātie nodokļi. Piemēram, kā IKEA gadījumā.
Faktiski šī situācija nozīmē, ka tie, kas maksā, maksā arī par tiem, kas nemaksā.
«Šis materiāls izstrādāts ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par materiāla saturu pilnībā atbild biedrība «Latvijas Platforma attīstības sadarbībai» un tajā publicētā informācija nekādā veidā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības viedokli.»