PTAC aicina dzīvokļu īpašniekus nemaksāt pieprasītos zemes nomas parādus par periodu no 2008.gada

 

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina dzīvokļu īpašniekus nemaksāt SIA «Vienotais norēķinu centrs» un AS «Pilsētas zemes dienests» pieprasītos zemes nomas parādus par periodu no 2008.gada, informēja PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

PTAC ir saņēmis daudzu personu lūgumus palīdzēt situācijā, kad «Vienotais norēķinu centrs» un «Pilsētas zemes dienests» pieprasa zemes nomas parādus par periodu no 2008.gada, savukārt «Vienotais norēķinu centrs» papildus pieprasa segt parāda atgūšanas izdevumus.

PTAC aicina patērētājus izvērtēt, vai konkrētajā periodā, par kuru ir aprēķināts zemes nomas maksas parāds, patērētājs bija norādītā dzīvokļa īpašuma īpašnieks

(zemesgabala īpašnieks zemes nomas maksu var prasīt tikai no tām personām, kuras bija dzīvokļa īpašuma dzīvojamā mājā īpašnieks, turklāt tikai tad, ja nav iestājies noilgums).

Reklāma

Tāpat PTAC aicina aprēķināt, kāds termiņš ir pagājis no parāda rašanās dienas (piemēram, ja nomas maksa tiek pieprasīta par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 1.septembrim, tad no parāda rašanās brīža ir pagājuši vairāk nekā astoņi gadi) un neapmaksāt «Vienotā norēķina centra» un «Pilsētas zemes dienesta» paziņojumā par parāda atgūšanas procesa uzsākšanu norādīto summu par zemes nomas maksas parādu, ja zemes īpašnieks darbojas saimnieciskās darbības ietvaros, un no parāda rašanās brīža ir pagājuši vairāk kā trīs gadi, jo atbilstoši Komerclikumam šādā situācijā ir pamats piemērot saīsināto noilguma termiņu - trīs gadus.

Saņemot «Pilsētas zemes dienesta» sagatavotu vienošanos, kas apliecinātu likumisko zemes nomas tiesisko attiecību pastāvēšanu un attiecīgi nomas maksas un nodokļu parāda esamību un piedāvā vienoties par parāda atmaksu vairākos maksājumos,

PTAC aicina neparakstīt vienošanos, ja dzīvokļu īpašnieks neatzīst parādu.

Saņemot no «Vienotā norēķinu centra» paziņojumu par parāda atgūšanas procesa sākšanu un zemes nomas maksas un parāda atgūšanas izdevumu apmaksu,

PTAC aicina neveikt pieprasītās parāda summas samaksu, bet izmantot iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus, ja pieprasītajam parādam ir iestājies noilgums un tas nav tiesiski pamatots,

proti, starp pusēm nav noslēgts līgums.

PTAC norāda, ka, lai arī «Vienotā norēķina centra» un «Pilsētas zemes dienesta» rīcībā ir konstatējamas vienotas pazīmes, katrā strīdus situācijā būtiski atšķiras faktiskie un juridiskie apstākļi (kā tiesiskās attiecības tika regulētas līdz šim brīdim, kā tika organizēta dzīvojamās mājas pārvaldīšana, atšķirīga tiesu prakse u.c.) un to tiesisks risinājums ir atkarīgs no iegūtiem individuāliem pierādījumiem, kurus ir tiesīga vērtēt tikai vispārīgās jurisdikcijas tiesa.

PTAC ieskatā strīda gadījumos ir piemērojams Komerclikuma 406.pantā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš, ja zemes īpašnieks darbojas saimnieciskās darbības ietvaros. Līdz ar to PTAC aicina patērētājus tiesas procesa gadījumā vērst tiesas uzmanību uz šo normatīvo aktu par specifisko noilguma termiņu (kas atšķiras no Civillikuma noteiktā 10 gadu noilguma termiņa), un «Vienotā norēķina centra» un «Pilsētas zemes dienesta» rīcības neatbilstību labas ticības principam saskaņā ar Civillikuma 1.pantu.

LETA jau ziņoja, ka

aptuveni 700 Rīgas daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki saņēmuši paziņojumus ar prasību samaksāt zemes nomas maksas parādu par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim.

Atmaksājamā parāda summas nav mazas - no 400 eiro līdz pat 900 eiro.

Aicinājumu atmaksāt parādu izsūtījusi AS «Pilsētas zemes dienests», un, kā laikrakstam «Diena» sacīja tās pārstāvis, advokāts un maksātnespējas administrators Normunds Šlitke, teju desmit gadu vecais nomas parāds pieprasīts tikai tagad ieilgušās tiesvedības dēļ.

Valdībā šī situācija no jauna likusi aktualizēties «Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma» izstrādes jautājumam.

Lai atrisinātu līdzīgas situācijas, pirms vairākiem gadiem Saeimā sākts darbs pie likumprojekta «Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšana».

Tieslietu ministrija (TM) parlamentā to iesniedza 2015.gada 1.oktobrī, un 2016.gada 17.martā tas pieņemts pirmajā lasījumā. Valdības deklarācijā teikts, ka šis jautājums jāatrisina līdz 2017.gada vidum, pašlaik tas tiek izskatīts starp lasījumiem, taču, vai līdz gada vidum likumu izdosies pieņemt, vēl nav skaidrs.

TM pārstāve Lana Ivulāne laikrakstam norāda, ka privatizēto daudzdzīvokļu māju gadījumā ir praktiski neiespējami izbeigt dalīto īpašumu privātā kārtā, izmantojot pirmpirkuma tiesības vai vienojoties ar zemes īpašnieku, tāpēc konkrētais likumprojekts piedāvā iespēju dzīvojamās mājas īpašniekiem izpirkt zemi, uz kuras atrodas viņu dzīvojamā māja, vienkāršāka un lētāka procesa ietvaros bez zemes īpašnieka piekrišanas. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības un izveidot vienotu nekustamo īpašumu.

Zemes izpirkšana izbeidz dalīto īpašumu. Tādējādi dzīvojamās mājas īpašnieki kļūs par zemes īpašniekiem, un starp viņiem un zemes īpašnieku vairs nepastāvēs piespiedu nomas tiesiskās attiecības.

Problēmas ar strīdiem par piespiedu nomu tajās daudzdzīvokļu mājās, kuras pieņems lēmumu izpirkt zemi un izbeigt dalīto īpašumu, nākotnē tiks atrisinātas. «Tomēr tas, vai dzīvojamās mājas īpašnieki izvēlēsies izmantot likumprojektā paredzētās izpirkuma tiesības, būs viņu pašu ziņā,» piebilda Ivulāne.



    Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

    Seko mums Facebook lapā

    Māja
    Māja, Vecpiebalga, 28000 EUR
    Dzīvoklis
    Dzīvoklis, Rīga, 94000 EUR
    Māja
    Māja, Babīte, 168000 EUR