Salīdzinot ar pārējo Baltijas valstu iedzīvotājiem, Latvijas iedzīvotāji privātmāju būvniecībai iegādājas lielākus zemesgabalus, bet būvē mazākas mājas, liecina «DNB bankas» sadarbībā ar nekustamā īpašuma kompāniju «Ober-Haus» veiktais apskats.
Apskats: Latvijā iedzīvotāji iegādājas lielākus zemesgabalus, bet ceļ mazākas mājas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izvērtējot mājokļa būvniecībai iegādāto zemesgabalu atrašanās vietas izvēli, iedzīvotāju vēlmes visās Baltijas valstīs ir diezgan līdzīgas. Turklāt kā vienojošais faktors apbūves zemesgabala izvēlē visu trīs valstu iedzīvotājiem ir attīstīta apkārtējā infrastruktūra.
Igaunijas iedzīvotāji lielākoties iegādājas zemi Tallinā aptuveni 20 līdz 30 kilometru attālumā no Tallinas, savukārt Lietuvas iedzīvotājiem tie ir aptuveni 10 līdz 15 kilometri no Viļņas.
Arī Latvijas iedzīvotāji pēdējā gada laikā visbiežāk mājokļa būvniecībai izvēlas Pierīgas rajonus netālu no dzīves rosības galvaspilsētā. Kā liecina «Ober-Haus» dati, pērn Pierīgā iegādāts par 23% vairāk zemesgabalu nekā 2015.gadā.
Latvijā mājokļa būvniecībai visbiežāk tiek iegādāti zemesgabali, kuru platība ir 1200 līdz 2000 kvadrātmetri, savukārt Rīgas teritorijā - sākot no 600 kvadrātmetriem.
Abās pārējās Baltijas valstīs vidējie iegādātās zemes platības rādītāji ir mazāki. Attiecīgi Igaunijā 900 līdz 1500 kvadrātmetri, bet Lietuvā tikai 600 līdz 1200 kvadrātmetri.
Tajā pašā laikā uz šiem zemesgabaliem uzcelto jaunbūvju apmēri vislielākie ir tieši Lietuvā, kur tās lielākoties tiek būvētas 160 līdz 200 kvadrātmetrus lielas. Igaunijā jaunbūvju apmēri visbiežāk ir 130 līdz 180 kvadrātmetru robežās.
Savukārt Latvijā iedzīvotāji cenšas iekļauties 100 līdz 150 kvadrātmetros, tādējādi apzināti mēģinot samazināt ekspluatācijas izmaksas. Retāk Latvijā tiek būvētas arī ēkas ar platību līdz 200 kvadrātmetriem, taču bez papildu ārtelpām.
«Pavērojot nekustamā īpašuma tirgu Latvijā, redzams, ka ir būtiski samazinājies lielo un iespaidīgo mājokļu bums. Tā vietā cilvēki biežāk izvēlas būvēt mājas mazākos un līdz ar to arī ekonomiskākos izmēros. Lai gan Lietuvā to vēl nevar nosaukt par stabilu tendenci, taču pamazām arī šajā valstī sāk iezīmēties mazāku platību mājokļu būvniecība,» stāsta «DNB bankas» valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.
Lietuvā apbūves zemesgabali visbiežāk tiek iegādāti vidēji par 30 000 eiro līdz 60 000 eiro. Igaunijā piepilsētas rajonos zemes cena ir 40 000 eiro līdz 90 000 eiro robežās. Savukārt Latvijā, Pierīgā apbūves zemesgabali tiek iegādāti vidēji par 30 000 eiro līdz 40 000 eiro. Vienlaikus, ja zemesgabala apkārtnē ir zemu attīstīta infrastruktūra, arī cenas ir zemākas, bet attiecīgi prestižākos rajonos cilvēki ir gatavi maksāt daudz augstāku samaksu par kāroto zemesgabalu.
«Tas, ko redzam ikdienā un ko apliecina «Ober-Haus» apkopotā informācija - patlaban mājokļu cenas Pierīgā ir sasniegušas tādu līmeni, ko var pielīdzināt izmaksām par mājokļa būvniecību. Līdz ar to ir saprotams, ka arvien vairāk cilvēku priekšroku dod pašu būvētai, nevis jau gatavai mājai. Kopumā pieaugošo iedzīvotāju interesi iegādāties zemesgabalus par zemākām cenām, lai vēlāk veiktu mājas būvniecību, sākām novērot jau pagājušajā gadā. Taču ne vienmēr cilvēkiem finansējuma saņemšanai bija nodrošinājums - dzīvokļa vai cita īpašuma ķīla. Tādēļ attīstījām jaunu pieeju apbūves zemesgabalu kreditēšanā - finansējuma saņemšanai par nodrošinājumu kalpo jauniegādātā zeme, kas daudziem iedzīvotājiem būtiski atvieglo zemes iegādes procesu,» norāda Bērziņa
Apskats liecina, ka visās trīs valstīs iedzīvotāji sāk veikt mājas būvniecību vidēji pusotra gada laikā pēc zemes iegādes, pašai būvniecībai ilgstot vidēji gadu. Populārākie būvmateriāli visās Baltijas valstīs ir vieglbetons un ķieģelis. Savukārt Igaunijā un Latvijā aizvien izplatītākas kļūst koka karkasa ēkas.