Apstrādes rūpniecībai šis gads varētu būt ļoti labvēlīgs, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot šodien publiskotos datus par izlaidi janvārī.
Banku analītiķi: Apstrādes rūpniecībai šis gads varētu būt ļoti labvēlīgs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava teica, ka apstrādes rūpniecības uzrāviens, kas bija pērn ceturtajā ceturksnī, turpinās arī šogad.
«Situācija eksporta tirgos ir laba, un arī noskaņojuma dati rāda, ka Latvijas rūpnieki ir gana optimistiski par nākotnes pieprasījumu. Gaidas par lielākiem ražošanas apjomiem nostiprinās, tāpat arī novērtējums par jauno pasūtījumu apmēriem eksportam. Tas liek domāt, ka labus rezultātus no apstrādes rūpniecības varētu gaidīt arī turpmāk. Tajā pašā laikā rūpnieku jaudu noslodze ir vēsturiski augstā līmenī, kas varētu liecināt, ka ražošanas apmēru kāpināšanai ir vajadzīgas investīcijas. Paši rūpnieki atzīst, ka esošās iekārtas un aprīkojums līdzās pieprasījumam un darbaspēka trūkumam ir viens no galvenajiem ražošanas ierobežojošajiem faktoriem. Šī faktora nozīmība pieaug jau kopš 2016.gada sākuma, bet investēt pērn rūpnieki bijuši kūtri,» sacīja Vildava.
Viņa piebilda, ka 2016.gadā nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā saruka par gandrīz 30%.
«Jaunās kreditēšanas apmēri rāda, ka tuvākajā laikā apstrādes rūpnieki varētu drošāk investēt. Līdzīgs stāsts paveras darbaspēka pusē. Kāpinot apmērus, nozarē būs nepieciešamas jaunas darba rokas. Darbaspēka trūkums, kas jūtams rūpnieku vidū, mudinās celt algas. Līdz ar to rūpnieku kopējās izmaksas neizbēgami augs, kas var iedragāt konkurētspēju. Bet pagaidām rūpnieki turas braši un spēj uzrādīt ļoti labu sniegumu,» minēja Vildava.
«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka, atbilstoši gaidām, šis gads rūpniecībā ir iesācies uz spēcīgas nots, kā arī šis gads kopumā rūpniecības izaugsmei solās būt ļoti labvēlīgs, ko veicinās gan labāki eksporta nosacījumi, gan arī aktīvāks iekšzemes pieprasījums.
«Eiro zonas rūpniecības apmēri turpinās palielināties, kas radīs labu vilkmi arī mūsu ražotājiem un norāda par pieprasījuma izmaiņām ārējos tirgos. Patlaban eiro zonas apstrādes rūpniecības jaudu noslodze pārsniedz vēsturiski vidējo līmeni. Turklāt eiro zonas valstīs nefinanšu uzņēmumu vidū ir vērojams augošs pieprasījums pēc kredītiem. Kaut arī kreditēšanas apmēri aug, kāpums vēl ir salīdzinoši mērens. Arī citu pasaules reģionu rūpnieciskās aktivitātes indikatori signalizē par ekspansijas turpināšanos,» sacīja Gašpuitis.
Viņš arī norādīja - kaut arī janvārī uzrādīto pieauguma tempu gada garumā noturēt būs grūti, šogad ir visas iespējas uzrādīt kāpumu 4,5-5% apmērā.
«Uzturot šādu pieauguma tempu, strauji aktualizējas investīciju jautājums, kas būs labs priekšnosacījums stabilākam un dzīvīgākam patēriņam. Brīvo jaudu pārpalikums pasaules lielākajās ekonomikās ir pietuvojies līmenim, kas parasti liecina par investīciju cikla sākšanos un var kļūt par izaugsmes nozīmīgu izaugsmes virzītāju. Taču pārskatāmā nākotnē valdošā nenoteiktība tam būs nopietns šķērslis,» teica «SEB bankas» makroekonomikas eksperts.
Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas ražotāji turpina veiksmīgi izmantot pēdējo mēnešu labvēlīgās tendences pasaules ekonomikā, tostarp izaugsme apstrādes rūpniecībā šobrīd ir aptuveni trīs reizes straujāka nekā izaugsme ekonomikā kopumā, kā arī janvāris ir piektais mēnesis pēc kārtas, kad izaugsme apstrādes rūpniecībā pārsniedz 5%.
«Tik pozitīva pēdējā laika dinamika Latvijas apstrādes rūpniecībā pamatā saistīta ar notikumiem ārpus Latvijas. Pēdējo mēnešu laikā dažāda vieda uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji ASV, Eiropā un Krievijā sasnieguši to augstākos līmeņus pēdējo gadu laikā, savukārt pēc divu gadu krituma pozitīvs pieaugums atsācies arī pasaules tirdzniecība. Tā rezultātā kopš rudens mēnešiem aug ārējais pieprasījums un šī pozitīvās tendences atspoguļojas ne tikai mūsu rūpniecībā, bet arī visā reģionā kopumā un pēdējos mēnešos arī Lietuvā, un Igaunijā būtiski paātrinājusies apstrādes rūpniecības izaugsme,» sacīja Āboliņš.
Viņš piebilda, ka pozitīva izaugsme šobrīd vērojama gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, taču lielāko pieaugumu joprojām nodrošina kokapstrāde (+11,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri), gatavo metālizstrādājumu ražošana (+16,9%), datoru un optisko iekārto ražošana (+14%), kā arī ļoti strauji pieaugumi fiksēti citās mašīnbūves nozarēs. Vienlaikus arī pārtikas rūpniecība pamazām atgriežas pie izaugsmes un pirmo reizi triju gadu laikā šajā nozarē sāk pieaugt arī eksporta apjomi, taču salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izlaide kopumā augusi vien par 1,1%.
«Līdz ar to šobrīd var teikt, ka šis ir labākais gada sākumus Latvijas ekonomikā pēdējo gadu laikā. Bez straujā pieauguma apstrādes rūpniecībā, janvārī labs pieaugums fiksēts arī mazumtirdzniecībā un gada pirmajos divos mēnešos beidzot sācis uzlaboties arī noskaņojums būvniecības nozarē, savukārt budžeta izdevumu janvāri auguši par gandrīz 9%. Protams šie ir dati tikai par vienu mēnesi, taču tie kopumā liek domāt, ka izaugsme Latvijas ekonomikā turpina paātrināties, lai gan joprojām būsim ļoti atkarīgi no norisēm pasaules un Eiropas ekonomikā, kuras nevaram ietekmēt,» teica Āboliņš.
Arī «DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīmēja, lai gan šogad kopumā apstrādes rūpniecībā izaugsme, visticamāk, nebūs tik strauja kā janvārī fiksētie 7,8%, taču nav šaubu, ka ir gaidāms rūpniecībai labvēlīgs gads.
«Apstrādes rūpniecības izlaide šogad attīstīsies apmēram kopsolī ar iekšzemes kopproduktu (IKP) - kas savukārt, visdrīzāk, kāps par 3,5-4% - varbūt nedaudz ātrāk. Ir cerības, ka 2018-2019.gadā ražošanas virzība augšup būs straujāka, kokapstrādei pārvarot vājā blakusproduktu pieprasījuma radītos sarežģījumus, bet mašīnbūves, elektronikas un farmācijas īpatsvaram palielinoties, tātad gūstot lielāku ietekmi uz kopējo izlaidi,» teica Strautiņš.
Tostarp viņš pauda pārliecību, ka šis būs vēl viens ļoti labs gads metālapstrādei un mašīnbūvei. «Izslēdzot no datiem metālu ražošanas nozari, kuras ķibeles joprojām pārspīlēti ietekmē priekšstatus par visu ar metāliem saistīto, pērn izlaide pieauga par 11,4%. Piesardzīgi vērtējot, kā jau bankas darbiniekam klājas, šogad pieaugums varētu būt par apmēram 9%, bet rezultāts var izrādīties labāks. Metālapstrāde janvārī sasniegusi pēcpadomju ēras augstāko punktu (sezonāli izlīdzinātajos datos), tai šogad noietu gādās gan celtniecība, gan mašīnbūve. Janvārī panāktais kāpums gada laikā par 16,9% ir ārkārtīgi cienījams rādītājs tik lielai, atsevišķu uzņēmumu rezultātu maz ietekmētai nozarei,» sacīja Strautiņš.
Viņš norādīja, ka atsevišķās mašīnbūves nozarēs janvārī salīdzinājumā ar decembri bija kritums, kas nepārsteidza, jo pērnā gada nogalē izlaides kāpuma temps bija sasniedzis galvu reibinošu līmeni, auto daļu ražošanā gandrīz 50%. Janvārī līdere bija iekārtu un mehānismu ražošana ar 35,4% gada kāpumu, elektrisko iekārtu ražošana auga par 20,3%, bet auto daļu ražošana - par 10,7%.
«Kokapstrādei šis gads, par spīti pašas nozares pārstāvju nebeidzamajām bažām, atkal sācies izcili, ar 11,5% pieaugumu gada laikā, taču saglabājas raizes par blakusproduktu un granulu pārdošanas iespējām. Ja nozare šo problēmu tomēr atrisina, tad šogad apstrādes rūpniecības izlaides kāpums var, tā teikt, bez lielas piepūles pārsniegt 5%,» sacīja Strautiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka gads nav sācies labvēlīgi pārtikas nozarei. «Reģistrēts dziļš kritums zivju un citur neklasificētu pārtikas produktu ražošanā. Svarīgās gaļas un piena pārstrādes nozares palikušas pērnā janvāra līmenī. Ja pārtikas pārstrāde augs straujāk, arī tas būs tikai apsveicami, taču pat vislabvēlīgākajos scenārijos tā nevarēs būt izšķirošs faktors rūpniecības attīstībai kopumā. Strauji augot gandrīz visam, kas saistīts ar metālu un mikroshēmām, kā arī mēģenēm, Latvijas rūpniecības struktūra pamazām tuvosies Eiropas bagātākajām valstīm raksturīgajai, bet tas būs ļoti ilgs process. Rūpniecība augs, bet tā nebūs 20% no IKP. Tuvojoties punktam, kad lielāko daļu preču ražo roboti, kurus savukārt ražo roboti, rūpniecības daļa drīzāk samazināsies, jo kādas nozares īpatsvaru ekonomikā pirmkārt nosaka daļa no cilvēku darba laika, kas nepieciešams, lai apmierinātu kopējo pieprasījumu pēc nozares produktiem. Taču tā vēl ir tālāka nākotne,» minēja Strautiņš.
Jau vēstīts, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad janvārī, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 4,7% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 7,8%.