Būvniecības nozare 2016. gadā piedzīvojusi strauju lejupslīdi. Jaunākie pieejamie statistikas dati par 2016. gada divpadsmit mēnešiem uzrāda 17.8% būvniecības nozares kritumu salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.
Banka: Ne visiem ilgtermiņā būs vieta būvniecības tirgū
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jānis Zagorskis, Nordea Bank AB Latvijas filiāles Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Latvijā: «Absolūtos skaitļos kritums ir līdzvērtīgs 318 miljoniem eiro. Tā ir dramatiski liela summa, par kādu faktiski samazinājies nozares apjoms viena gada ietvaros.»
Lejupslīde novērojama abos būvniecības pamata segmentos: ēku būvniecībā par 2.2% (faktiskās cenās samazinājums par 12 miljoniem eiro) un inženierbūvju, kurā lielāko īpatsvaru veido ceļu būvniecība, par 33.3% (samazinājums par 306 miljoniem eiro).
Publiskā sektora būvniecības projektu īstenošana lielā mērā tiek balstīta uz ES fondu līdzfinansējumu, tāpēc būvniecības nozare, kura aizvien ir vitāli atkarīga no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, ir pielīdzināma atkarīgam narkomānam, jo bez ES līdzekļu ieplūdes nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. To skaidri iezīmē 2016. gads, kurā saglabājoties zemam ES fondu apguves līmenim, būvniecības sektors ir nonācis kārtējā bedrē. Cerības uz privāto pasūtītāju investīciju pieaugumu ES fondu apguves pārejas periodā nav piepildījušās. Uz to norāda pasūtījumu kritums ēku būvniecībā, kuru pamatā veido privātais pasūtītājs.
Būvniecības nozarē notiekošo var pielīdzināt arī «amerikāņu kalniņiem», kur nozares spēlētāji sasēdušies krēslos, pa reizei skaļi klaigājot, traucas pa pasūtītāju izveidotu ceļu, brīžiem atrodoties te lejā, te augšā. Ik pa laikam kāds neiztur straujās spiediena maiņas un izkrīt no šis atrakcijas, nonākot maksātnespējas situācijā. Tieši tā pēdējo desmit gadu griezumā izskatās būvniecības nozare, kurā pēc izaugsmes gadiem sekojusi dziļa, divciparu skaitļos mērāma lejupslīde. Tā noteikti nav veselīga un sabalansēta uzņēmējdarbības vide, kurā būtisku lomu spēlē ne tikai būvnieki, bet arī paši pasūtītāji.
Zemais pieprasījums ir saasinājis konkurenci un tas atsaucies uz pakalpojuma cenu. Būvniecības izmaksu līmenis 2016. gadā ir samazinājies par 0.5%, salīdzinot ar 2015. gadu. Tas nav straujš pateicoties, galvenokārt, darbaspēka izmaksu nelielam pieaugumam, turpretī būvmateriālu izmaksas ir samazinājušās. Kopējais izmaksu samazinājums ir pirmais, kopš 2010. gada, kad nozare atradās dziļākas krīzes periodā.
Raugoties no patērētāja viedokļa, cenu samazinājums ir vērtējams pozitīvi, tomēr šeit iezīmējas zināma nozares specifika, kas rada riskus arī pasūtītājam. Un proti, straujās pieprasījuma maiņas liedz uzņēmējiem optimizēt izmaksas konkrētā brīža vajadzībai, piemēram, samazināt darbinieku skaitu, baidoties no situācijas, kad nākamos periodos, strauji pieaugot pasūtījumiem, tie nespēs atgūt kvalificētus darbiniekus.
2017. gadā būvniecības nozare uzrādīs pozitīvu izaugsmi, kas varētu atsākties gada otrajā pusgadā, galvenokārt, pateicoties ES fondu līdzfinansētu projektu realizācijas aktīvai uzsākšanai. Vislielāko ietekmi tas atstās uz inženierbūvju segmentu un infrastruktūru. No privāto pasūtītāju puses šobrīd redzami atsevišķi lieli projekti, kuru īstenošana plānota tuvāko divu gadu laikā un paredz jaunu tirdzniecības centru un loģistikas noliktavu izbūvi. Tomēr runāt par visaptverošu privāto investīciju objektu attīstību nav pamata.
Būvniecības nozares tālākā perspektīvā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Ievērojami samazinoties ES fondu naudas pieejamībai, no 2021. gada nozari kopumā, bet tās atsevišķus segmentus jau agrāk, sagaida ļoti izaicinošs periods. Esošo būvniecības jaudu apjoms pārsniegs pieprasījumu un tas diezgan skaidri nozīmē, ka ne visiem nozares dalībniekiem būs vieta vietējā tirgū.