Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projekts kopumā vērtējums atzinīgi, pastāstīja Igaunijas energoapgādes kompānijas «Eesti Energia» meitasuzņēmuma Latvijā SIA «Enefit» valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
«Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu izstrādes process kopumā vērtējams pozitīvi, jo EM ir veikusi pamatīgu darbu, vairākās kārtās iedziļinoties visu iesaistīto pušu komentāros. Tagad diskusijās ap noteikumu apstiprināšanu galvenais ir precizēt detaļas, lai patērētāji tirgū izietu vienkārši un bez saistībām ar bijušo monopolistu,» sacīja Bethers.
Pēc viņa teiktā, pašlaik Ministru kabinetā iesniegtā noteikumu versija ietver lielāko daļu ekspertu ierosinājumu un kārtība lietotāju pārejai uz atvērto tirgu ir noteikta vienkārša, bez specifiskiem «zemūdens akmeņiem». Noteikumi paredz, ka visiem biznesa segmenta lietotājiem būs jāslēdz jauni dabasgāzes tirdzniecības līgumi, bet tie, kas to neizdarīs, vēl līdz 1.jūlijam varēs saņemt gāzi par regulēto tarifu. Tādējādi ir veiksmīgi radīta dažu mēnešu buferzona, kuras laikā uzņēmumiem būs iespēja labāk noorientēties jaunajā situācijā.
«Tomēr vēl būtiskāk ir skaidri atrunāt, kāds būs esošo dabasgāzes iegādes līgumu statuss pēc tirgus atvēršanas. Tas noteiks to, vai patērētāji varēs patiesi brīvi un bez jebkādām sankcijām mainīt tirgotāju un aktīvi izmantot atvērtā tirgus priekšrocības. Pašlaik spēkā esošajos gāzes iegādes līgumos patērētājiem ir zināmas saistības. Tāpēc piekrītu Konkurences padomes ierosinājumam noteikumu anotācijā skaidrot to, ka saistības no monopola stāvokļa perioda nevar ietekmēt atvērtā tirgus darbību,» skaidroja «Enefit» vadītājs.
Viņš pauda, ka no potenciālo tirgotāju viedokļa noteikumos ir prasība pēc apvienota līguma un rēķina, kas ietvertu gan gāzes iegādes, gan sadales sistēmas pakalpojumus. «Tas nozīmētu, ka tirgotājs ir patērētāja vietā atbildīgs arī par sadales pakalpojumu un akcīzes nodokļa apmaksu. Šāds modelis pašlaik tiek izmantots lielos un aktīvos Centrāleiropas gāzes tirgos. Savukārt tepat kaimiņos, Igaunijā, kur tirgus ir mazāks un jaunu tirgotāju ienākšanai nepieciešams lielāks stimuls, tiek izmantots divu rēķinu modelis. Lietuvā pat ir iespējama brīva izvēle starp viena vai divu rēķinu modeļiem un tas ir atkarīgs no tirgotāja un tā klienta vienošanās,» klāstīja Bethers.
Divi rēķini, kas skaidri nodala maksu par gāzes sadales sistēmas pakalpojumiem, esot tirgotājam draudzīgāka sistēma un nerada papildu riskus, uzņemoties atbildību par sadales sistēmas uzņēmuma rēķinu apmaksu. «Šāda sistēma veiksmīgi darbojas arī uzņēmumiem Latvijas elektroenerģijas tirgū. Vienlaikus gan jānorāda, ka gāzes sadales pakalpojumi un akcīzes nodoklis proporcionāli veido ievērojami mazāku daļu no kopējiem izdevumiem par gāzi, nekā tas ir elektroenerģijas tirgū, kur dažādas papildu cenas komponentes aizņem aptuveni divas trešdaļas no rēķina gala summas, tāpēc šis nav kritisks nosacījums,» piebilda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
«Noslēdzot darbu pie dabasgāzes tirdzniecības noteikumiem, nedrīkst aizmirst, ka ir arī vairāki neatrisināti jautājumi, kas līdz tirgus atvēršanai vēl jāsakārto. «Latvijas Gāzes» sadales tīklu operators nav iesniedzis izvērtēšanai sadales sistēmas lietošanas noteikumus, kaut jau mazāk nekā pēc mēneša tiks sākta tirgotāju reģistrācija. Tāpat vēl jāsagatavo noteikumi par obligāti iekļaujamo informāciju rēķinos un jaunie pārvades sistēmas tarifi. Tas rada zināmas bažas par to, vai visus gāzes tirgus atvēršanas jautājumus izdosies pienācīgi sakārtot līdz aprīļa sākumam,» atzina Bethers.
Kā ziņots, EM izstrādātā noteikumu projekta mērķis ir noteikt dabasgāzes tirgus darbības principus saistībā ar Enerģētikas likuma izmaiņām, kas paredz no 2017.gada 3.aprīļa liberalizēt dabasgāzes tirgu un izbeigt dabasgāzes cenas regulāciju dabasgāzes lietotājiem (izņemot saistītos lietotājus).
Noteikumu projekts paredz pilnveidot esošo regulējumu (normas), nosakot tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes tirdzniecībā vai lietošanā, tirgotāju maiņas kārtību un kārtību, kādā dabasgāzes piegādi saistītajiem lietotājiem nodrošina publiskais tirgotājs no 2017.gada 3.aprīļa.
