Lai rastu iespējami plašāku pielietojumu Latvijas purvos iegūtajam kūdras resursam, patlaban aktīvi tiek izvērsta zinātnieku un uzņēmēju sadarbība, diskusijā atzina nozares eksperti.
Uzņēmēji ar zinātniekiem meklē inovācijas kūdras pielietošanai dažādās jomās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eksperti arī norādīja, ka patiesībai neatbilst sabiedrībā dažkārt kultivētais viedoklis, ka izstrādātāji izmanto tikai dārzkopībā vērtīgāko, maz sadalījušos augšējo purva slāni jeb tā dēvēto gaišo kūdru, pārējo kūdru atstājot neizmantotu un tā degradējot purvu.
«Tas diemžēl ir sabiedrībā kultivēts viedoklis. Augstajos purvos apakšējais, labi sadalījies zāļu jeb melnās kūdras slānis ir plāns un bieži vien tas mēdz būt vien 20 centimetrus vai līdz vienu metru biezs. Un tieši šī īpatnība raksturīga lielākoties visiem augstajiem purviem Latvijā, kur patlaban notiek kūdras ieguve,» sacīja Latvijas Universitātes (LU) vadošā pētniece Laimdota Kalniņa.
SIA «Compaqpeat» ražošanas vadītājs Valdis Polmanis atzina, ka gaišais, augšējais kūdras slānis ir mazāk sadalījies un vērtīgāks substrātu ražošanai un izmantošanai dārzkopībā, savukārt apakšējais jeb tumšās kūdras slānis ir vairāk sadalījies, smagāks ar citām fiziskām un ķīmiskām īpašībām.
«Mēs jau vēl neesam vispār līdz tam melnajam slānim tikuši, taču nekādā gadījumā neizslēdzam iespēju to izmantot. Jebkurā gadījumā mēs savu ražošanu nebūvējam uz to, ka gribētu paņemt to vienu slānīti kā tādu putukrējumu no šķīvīša. Iespēju ir ļoti daudz,» teica uzņēmējs.
Viņš arī norādīja, ka jau 2004.gadā nozares kongresā Tamperē tika demonstrētas enerģētikai alternatīvi dziļā slāņa izmantošanas veidi - kūdras vannas, spa procedūras, parfimērija utt. «Latvijā būtu visefektīvāk, ja kūdra atkal pavērstos enerģētikas virzienā. Esam atvērti jaunām idejām un tādēļ sadarbība ar LU ir tik ļoti nozīmīga,» atzina Polmalis.
Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere sacīja, ka nozare sadarbībā ar LU veic pētījumus kūdras izmantošanas iespēju paplašināšanā. «Piemēram, meklēt ceļus, kur likt melno kūdru, kuru agrāk izmantoja enerģētikā un kuras resursi Latvijā ir ļoti lieli, kā radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību,» sacīja Krīgere.
Arī LU eksperte norādīja, ka universitātes zinātnieki un studenti pētījumos patlaban ļoti aktīvi meklē inovatīvus risinājumus kūdras izmantošanas iespējām.
«Mēģinām atrast vidusceļu kūdras resursu saprātīgai izmantošanai. Tā, lai iespējami efektīvāk un ar mazāku kaitējumu dabai izmantotu ne tikai purva augšējo sūnu kūdras slāni, bet arī dziļākos slāņus un sapropeli. Studenti labprāt brauc uz purviem, apmeklē ražotnes, lai izprastu purvus un kūdru gan kā dabas vērtības, gan arī to nozīmi tautsaimniecībā. Protams, ka nākotnē redzu kūdrai plašāku pielietojumu, piemēram, skandināviem jau tagad ir ļoti liela interese izmantot šo kūdru kosmētikā, balneoloģijā, vannās, absorbentos, un tamlīdzīgi,» sacīja Kalniņa.
Viņa arī informēja, ka 31.janvārī LU Zinātniskās konferences ietvaros tiks organizēta sēde «Kūdra un sapropelis - ražošanas, zinātnes un vides sinerģija resursu efektīvas izmantošanas kontekstā», kur, prezentējot iegūtos pētījumu rezultātus, tiks akcentētas inovatīvas iespējas, kas paveras kūdras izmantošanas jomā.
Jau ziņots, ka patlaban Latvijā tiek īstenoti divi projekti, kuru gaitā tiek apzinātas un kartētas purvu platības, kā arī top nozares stratēģija, sniedzot uzņēmējiem skaidrību par tālākās darbības iespējām, turklāt iegūtie dati par Eiropas nozīmes biotopiem ļaus labāk sabalansēt dabas aizsardzības un tautsaimniecības prasības,
Latvijā purvi aizņem 11% no valsts teritorijas, savukārt atradnēs uzkrājušies 1,5 miljardi tonnu dažādu tipu kūdras. 2015.gadā iegūti 1,2 miljoni tonnu kūdras, kas ir 31% no profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras Eiropas Savienībā. 2015.gadā eksportēti 1,3 miljoni tonnu kūdras par 130 miljoniem eiro uz 104 valstīm. Nozarē nodarbināti vairāk nekā 2000 darbinieku, tostarp sezonas laikā apmēram 3000 darbinieku. 2015.gadā industrija valsts budžetā nodokļos samaksāja 19,5 miljonus eiro.