Valsts līdz šim nav veikusi nekādas aktivitātes būvniecības nozares konkurētspējas veicināšanai, secināts biedrības BASE («Business Against Shadow Economy») un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veiktajā pētījumā.
Pētījums: Valsts līdz šim neko nav darījusi būvniecības nozares konkurētspējas veicināšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas uzņēmēju organizācijas pārstāvošo ekspertu viedoklis par politikas veidotāju līdz šim paveikto konkurētspējas nodrošināšanā nozarē ir vidēji apmierināts, taču Latvijas lielāko būvniecības uzņēmumu vadītāji ar politikas veidotāju līdz šim paveikto nozares konkurētspējas nodrošināšanā ir izteikti neapmierināti.
Padziļinātajās intervijās lielo uzņēmumu vadītāji norādījuši, ka līdz šim nekas nav darīts, bet tas, kas ir darīts, situāciju ir tikai pasliktinājis.
Savukārt uzņēmēju organizāciju eksperti norādījuši, ka atsevišķi valsts spertie soļi ir vērtējami labi, bet kopumā nav sistēmiskas pieejas un nav skaidrs mērķis, ko ar šīm aktivitātēm vēlas panākt.
No valsts iepriekš īstenotajām aktivitātēm uzņēmēji kā pozitīvas atzīmējuši reversā pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu, Eirokodeksa ieviešanu un dalības iepirkumos sasaisti ar vidējo algu nozarē.
Savukārt eksperti piemin arī jauno Būvniecības likumu, Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi, atbalstu ieiešanai ārvalstu tirgos, samazināto darbaspēka nodokļu slogu, darbinieku identifikācijas kartes būvobjektos un klasifikatora izstrādi.
Kā galvenos veicamos pasākumus tuvākā gada laikā eksperti ir nosaukuši vienošanos par vienotajām tehniskajām prasībām būvēm, būvkomersantu klasifikatora ieviešanu un nepieciešamo standartu ieviešanu, lai atbalstītu «design&build» līgumu īstenošanu būvniecībā.
Vidējā termiņā būtu jānodrošina kvalitatīva darbaspēka pieejamība, prognozējama nodokļu politika un nozares likumdošanas sakārtošana un prognozējamība, uzskata eksperti.
Savukārt būvniecības uzņēmumu vadītāji pie veicamajiem pasākumiem vēl min būvniecības eksporta veicināšanu, profesionālās izglītības sistēmas pārskatīšanu, plānveidīgas Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguves sākšanu, reinvestētās peļņas atbrīvošanu no uzņēmuma ienākumu nodokļa, publisko iepirkumu un nozares regulējuma pilnveidošanu.
LETA jau ziņoja, ka būtiskākais šķērslis būvniecības nozares konkurētspējai, pēc nozares uzņēmēju domām, ir tiesu sistēmas neefektivitāte, īpaši garie tiesvedības procesi, kā arī nesamērīgais administratīvais slogs, secināts pētījumā.
Pētījums tika prezentēts šodien būvniecības nozares forumā «Konkurētspēja. Izaugsme. Investīcijas».
Pētījums balstīts uz 30 Latvijas lielāko būvuzņēmumu vadītāju padziļinātām intervijām, reprezentatīvas 254 Latvijas mazo un vidējo būvniecības uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu aptaujas un Latvijas uzņēmējus pārstāvošo organizāciju ekspertu intervijām.